Dobeles meteorītu meklējot

Krāšņs brauciens pa teiksmām apvīto Dobeles novadu

Padzirdējis, ka braucu uz Dobeli kolēģis viszinoši pavēstīja, ka šī pilsēta visā Eiropā ir slavena ar savu 4,5 kilometrus lielo meteorīta krāteri. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur nokritis īsts, liels meteorīts. Ja, protams, neskaita to bedri, ko puikas pirms pāris gadiem pa nakti izraka tīrumā pie Salacgrīvas. Precīzākas Dobeles meteorīta koordinātas kolēģis pateikt nevarēja, gan jau uz vietas redzēšot - tik liels krāteris nu noteikti būs pamanāms.

Zaļā varoņu pilsēta

Dobele ir zaļa pilsēta un tā ir tīrākā patiesība, sevišķi jau nu vasarā un pavasarī. 750 gadus seno apdzīvoto vietu līdzīgi kā zobens pilsētas sarkanbaltsarkano ģerboni, sadala Bērzes upe. Tā pilsētas sirdī veido dabisku parku ar 14. gadsimta Livonijas ordeņa pilsdrupām pašā centrā. Dobeli var saukt par Latvijas kareivīgāko vietu ar senām karošanas saknēm un tradīcijām - zobenbrāļi savu pili Bērzes krastā atļāvās uzcelt tikai tad, kad seno pilsētu, to iepriekš nodedzinot, bija pametuši zemgaļi, lai neuzvarēti dotos trimdā uz Lietuvas zemēm. Šeit pāri brāzušās gan pirmā Pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu kaujas, gan arī netālu bijusi Kurzemes katla mala. Spilgtākā brīvības mīlestības liecība ir atjaunotais Īles nacionālo partizānu bunkurs, kas atrodas Zebrenes pagastā. To 1948. gadā uzbūvēja latviešu un lietuviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Pie reizes aizvediet kādu ziedu uz piemiņas vietu Kambaros, kur 1945. gadā asiņainās kaujās krita ap 2000 latviešu puišu.

Enerģētiskais mežs

Pa ceļam uz Īli atrodas slavenais Pokaiņu mežs, kurā atrodamie akmens krāvumi, daudzie avoti un lielie laukakmeņi liecina par senas svētvietas klātbūtni. Šobrīd Pokaiņu mežs nonācis Latvijas Valsts mežu pārraudzībā, ir iekārtotas pastaigu takas un ugunskura vietas, automašīnu variet atstāt labiekārtotā stāvlaukumā pie ieejas. Paņemiel līdzi blašķes avota ūdenim, bet akmeņus gan atstājiet vietā un neņemiet līdzi. Lai gan, runā, ka reiz pārvietoti, tie vienmēr atgriežas savās vietās. Pokaiņus pāgājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā no jauna atklāja Latvijas senatnes pētnieks Ivars Vīks. Viņš ir vairāku Latvijas brīnumiem veltītu grāmatu autors un pateicoties tieši I. Vīkam mēs šodien varam pastaigāties pa šo mistikas nostāstu apvīto mežu. Runā, ka daži no akmeņiem šeit senatnē atnesti pat no Romas, bet dzelzs priekškara laikos Amerikāņi uzskatījuši, ka Pokaiņos paslēps kāds Padomju superierocis, kura starojums jūtams pat kosmosā. Jā, par Pokaiņiem runā daudz, bet labāk vienreiz to pašam ieraudzīt, nekā simtreiz dzirdēt. Komplektā noteikti jāapmeklē vieta, kur top slavenās Rūķīšu tējas, zemnieku saimniecība, kas tās audzē atrodas Krimūnu pagastā, pāris kilometrus uz dienvidaustrumiem no Dobeles.

Ceriņi un operete

Arī Dobeles pilsdrupas ir leģendām apvīta vieta, runā ka tās sienās ir iemūrēts cilvēks. Leģenda vēstī, ka pils kungs pirmo pils sargu solījis līdz ceļiem apbērt zeltā. Kad kāds gribētājs pieteicies, viņš apbērts ar, un pēc tam iemūrēts ar visu zeltu. Kā kārtīgā pilī, arī šeit esot slepena pazemes eja uz netālo baznīcu.
Dobeli dēvē arī par ceriņu lielpilsētu. Šis nosaukums radies pateicoties selekcionāram Pēterim Pūrītim, kura radītais 4 hektārus plašais ceriņu dārzs ir viens no lielākajiem Eiropā. Tas atrodas Dobeles dienvidu daļā, un kopā ar Latvijas Valsts Augļkopības institūta augļu dārziem aizņem 45 hektārus, bet 3. jūnijā 14.00 šeit notiks tradicionālais ikgadējais Opermūzikas koncerts.

Ielūgums uz svētkiem

Īstais brīdis, lai dotos uz Dobeli ir pirmās jūnija dienas, kad tiek svinēti Dobeles novada svētki. Ar devīzi Iekrāsojam vasaru, svētku piektdienā Dobeles tirgus laukumā notiks brīvdabas balle ar novada jauniešu muzikālajiem priekšnesumiem, koncertu un dejām. Savukārt 2. jūnijā pilsētā norisināsies amatnieku tirgus, ko krāšņos līnijdejotāju paraugdemosntrējumi un slavenā šefpavāra Elmāra Taņņa rabarberu šovs, kas sola vainagoties ar izcilu rabarberu klimpu zupu. Rabarbers ir arī svētku gājiena galvenais aizbildnis, gājiens sāksies Krasta ielas tirdziņā pulksten 12.30. Svinības tirgus laukumā turpināsies visu dienu un noslēgsies ar deju svētkiem Ķestermeža estrādē, kuros piedalīsies deju kolektīvi kā no apkārtējiem novadiem, tā arī no Rīgas un Igaunijas. Sestdienas vakarā Tirgus laukumu pieskandinās svētku noslēguma koncerts, kur uzstāsies Intars Busulis, Karina Tatarinova un Amber, kā arī grupas Ladys Sweet, Auļi  un deju studija Benefice.
Paralēli izklaidēm  visas sestdienas garumā notiks sporta pasākumi, kuros piedalīties aicināts ikviens - būs gan foto orientēšanās sacensības, gan arī nakts skrējiens. Pilna svētku programma atrodama Dobeles pilsētas mājalapā www.dobele.lv

Nenotveramais kosmosa viesis

Savukārt ar meteorītu Dobelē tā ir kā ir. Nākas atzīties, mēs viņu tā arī neatradām. Izrādās, ka kosmosa viesis vietā, kur tagad atrodas Dobele, ir nogāzies pirms aptuveni 290 miljoniem gadu. Tā kā pa šo laiku ir gadījušies pāris ledus laikmeti un vēl šis tas mainījies, 4,5 kilometrus lielais krāteris atrodas zem aptuveni 25 metrus biezas smilšu kārtas. Aptuvenais krātera epicentrs atrodas uz dienvidiem no Dobeles, vietā, kur Bērzē ietek Sesava. Bet arī šī vieta ir tikai aptuvena, jo krātera esamība noteikta ar urbumu palīdzību pētot izmaiņas iežos. Par episko sadursmi jau sen vairs nekas neliecina, arī šis zinātniski pierādītais fakts, gluži tāpat kā seno zemgaļu karagājieni, Pokaiņu mistērijas un ordeņa pils pagrabi piešķir Dobelei Monas Līzas noslēpumaino smaidu.

Informācija

Dobeles pilsētas mājas lapa
www.dobele.lv
Dobeles pilsētas un novada ievērojamo vietu ceļvedis
ej.uz/dobelesnovadu
Informācija par Pokaiņu mežu
www.mammadaba.lv
Zemnieku saimniecība Rūķīšu tēja
Tālrunis: 29263846
Dobeles novada svētku programma:
ej.uz/dobelessvetkiem

Lasīt tālāk

Ar spiningu un binokli ezerā.

Kaņierī ir gan zivis, gan putni, gan laupītāju pilskalns

Lai gan makšķerēšana mūsu platuma grādos ir tik pat sena nodarbe kā piramīdu būvēšana Ēģiptē, pirmie spiningi zivju benžu rokās parādījās vien 19. gadsimta Anglijā. Tās bijušas stipri nožēlojamas bada pātagas bez spoles, lieko auklu makšķernieks sakārtoja gredzenos uz zemes un pieturēja ar kāju. Metot vizuli, kāju mazliet piepacēla, lai aukla varētu iztīties. Tā šo nodarbi apraksta Krievijā 1880. gadā izdotais žurnāls «Daba un Medības», slavējot to kā izcilu, izsmalcinātu veidu, kā tikt pie brangām līdakām. Protams, visa padarīšana itin bieži mēdza sapīties, tomēr angļu džentlmeņi ir pazīstami ar savu pacietību un nesteidzīgo iedabu. Turklāt iespēja noķert kādu plēsīgu zivi, eleganti raidot dzīvo ēsmu vai vizuli ezera tālēs, piešķīra šim zvejniecības veidam izsmalcinātības un slepenu zināšanu auru.

Trīs vīri laivā

Mūsdienās spiningošana ir kļuvusi krietni vienkāršāka, bet aktuālākā spiningošanas vieta šobrīd Latvijā ir Kaņiera ezers Engures novadā. Tam ir labs iemesls – šeit ir tikko atklāta jaunā laivu bāze ar 43 izīrējamām laivām. Cenas ir no 8 latiem darba dienās, brīvdienās mazliet dārgāk. Jāņem vērā, ka nedēļas nogalē laivu būtu labāk pierezervēt laikus – ūdenstilpne ir vien nieka 40 kilometru attālumā no Rīgas un, ja laiks ir labs, ūdensprieku baudītāju netrūks. Makšķerēšanas licence maksā 50 santīmus, bet spinings gan būs jāņem līdzi pašam. Saņēmuši laivu, vestes un instrukciju, kur drīkst un kur nedrīkst braukt, airējamies pa ezera ūdeņiem un cenšamies viens otram netrāpīt ar makšķerkātiem. Mierinām sevi ar domu, ka zivis no mums vairās nevis mūsu nemākulības dēļ, bet gan… tāpēc ka dara kaut ko interesantāku kaut kur citur. Beigās nospriežam, ka zivis jau ir paēdušas un aizgājušas gulēt.

Putnu vērošana pilsētnieku gaumē

Tā kā jau iepriekš nospriedām, ka viltīgās zaļsvārces un omulīgie līņi jau bija paēduši un nekādu interesi par par mūsu diletantu kompāniju neizrāda, lieti noderēja līdzi paņemtais binoklis. Putnus šeit var vērot gan no laivas, gan no jaunā novērošanas torņa. No putniem es pazīstu vārnas un stārķus, tomēr , ja līdzi ir viedtālrunis, var mēģināt atpazīt kādu no 190 šeit sastopamajām putnu sugām  ar interneta palīdzību. Kaņieris ir izcila putnu vērošanas vieta, šeit ir redzēts gan melnais stārķis, gan arī vēl retāki putni – mazā zoss manīta 1937. gadā, bet morinella tārtiņš 1927. gadā. Es redzēju sudrabkaiju, neierastas krāsas pīli un dīvainu, pāraugušam garkājainam zvirbulim līdzīgu putnu, kas varētu būt ormanītis. Pārējos lidoņus man atpazīt neizdevās. Ja ir doma nofotografēt kādu no spārnaiņiem, apgādājieties ar brangu teleobjektīvu, platleņķis te nederēs, bet kombinācija binoklis + telefons ir nolemta neveiksmei jau pašā saknē.

Uz sēkļa būvētie zvejniekciemi

Kaņieris reiz ir bijis daļa no jūras. Tas ir sekls lagūnas tipa ezers, kuru no Rīgas Jūras līča atdala zemes strēle, uz kuras tagad atrodas Ragaciems un Lapmežciems. Šeit, ja ar makšķerēšanu nav paveicies, varaiet nopirkt gardas jo gardas kūpinātas zivis, kā arī atrast naktsmājas kādā no viesu namiem.
Ezerē ieplūst Slocenes upīte un tajā ir 14 salu. Piecas no tām ir uzbērtas mākslīgi putnu ligzdošanai. Ar jūru ūdenstipni savieno Starpiņupīte, kas ir mākslīgs kanāls, izrakts 1905. gadā. Dzīvās radības migrāciju starp ezeru un līci nodrošina 1965. gadā būvēta slūžu sistēma, kas nesen ir automatizēta. Braucot ar laivu, jāņem vērā, ka salās ligzdo putni, tādēļ līdz jūlija vidum salām un apaugušajiem sēkļiem tuvāk par 50 metriem tuvoties nedrīkst. Tāpat nedrīkst makšķerēt ezera rietumu daļā, jo tā ir īpaši aizsargājama Ķemeru nacionālā parka daļa.

Jūras laupītāju pikniks

Tā arī netikuši pie loma un padzīvojušies par jauno putnu vērošanas torni, mēs nolēmām nopirkt Lapmežciemā kūpinātas zivis un doties piknikā. Tieši Kaņiera austrumu pusē atrodams senais Kaņiera pilskalns. Lai tur nokļūtu, no laivu bāzes braucam uz Antiņciemu un tur griežamies pa labi. Pilskalns ir aptuveni trīs metrus augsts un atrodas pussalā, kas iestiepjas ezerā. Leģendas vēstī, ka šeit dzīvojuši jūras laupītāji, kas, kurinot ugunskurus ievilinājuši tirgotāju kuģus sēklī, bet pēc tam tos izlaupījuši. Iespējams, tepat kaut kur ir noslēpts arī salaupītais zelts. Pilskalnā variespējams nokļūt pa laipu, kas ved caur niedru labirintiem. Niedrēs, ja paveiksies, ieraudzīsiet kādu ķauķi vai lielo dumpi, savukārt rudens pusē pilskalns ir lieliska vieta migrējošo ūdensputnu vērošanai – te var redzēt gan meža zosis, gan arī dzērves.
Tāpat šeit iespējams aplūkot laukakmens vaļņus, kas veidojušies ledāju kušanas rezultātā. Kopējais takas garums ir aptuveni pusotrs kilometrs, jārēķinās ar divas stundas garu pastaigu, toties pie pilskalna ir skaista atpūtai un piknikam piemērota pļaviņa.

Kā nokļūt ezerā

Kaņierī iespējams nokļūt vairākos veidos. Slinkākie var izvēlēties atbraukt ar auto – pie Kaņiera laivu bāzes Andersalas pussalā atrodas labiekārtota stāvvieta ar tualetēm. Tāpat no Rīgas šeit var nokļūt ar autobusu, brauciens līdz Lapmežciemam aizņems stundu un maksās Ls 1,60, bet divus kilometrus līdz laivu bāzei var aiziet ar kājām.
Trešais variants – kraujiet vilcienā velosipēdus un brauciet uz Ķemeriem. Tur pa meža ceļu minieties uz Antiņciemu, kas atrodas Kaņiera dienvidu galā, bet no ciema līdz Andersalai ir nieka 3 kilometri.

Informācija

Kaņieris – lībiešu valodā kana nozīmē putns, bet jar – ezers. Tātad - putnu ezers.
Platība: 11,28 kvadrātkilometri
Dziļums: vidēji 0,6m, dziļākā vieta 2,2m
Andersalas laivu noma darbojas 5.00-21.00, vasarā stundu ilgāk. Tālrunis informācijai 29253514
Ezerā ir divi putnu vērošanas torņi: Jaunais Andersalā un vecais Riekstu pussalā.
Informācija par Kaņiera laivu bāzi un atpūtas iespējām Kaņierī www.mammadaba.lv
Apkārtnē darbojas vairāki viesu nami un kempingi, informāciju par naktsmītnēm meklējiet www.lapmezciems.lv

Lasīt tālāk

Rietumzemgales ezeru duets.

Ūdensprieki Zebrusā un Lielauces ezerā

Neraugoties uz to, ka svētdiena ir vējaina, Zebrus ezers mūs lutina ar siltu ūdeni, ko rietumvējš ir sadzinis krastā pie mūsu apmešanās vietas.

Triju pilskalnu ezers

Zebrus un blakus esošais Svētes ezers atrodas Dobeles novada rietumu pusē, blakus Liepājas šosejai pie Kaķeniekiem. Te gan jāpiebilst, ka ja Kaķeniekos kaķus ieraudzīt ir visnotaļ liela iespēja, uz zebrām Zebrusā neceriet. Toties te ir dabonami rekorda Zandarti un arī zuši! Par aizsargājamu ir atzīts 1957. gadā. Kādreiz šī ir bijusi viena ūdenstilpne, bet nu ezerus atdala Zebrus purvs, ko dēvē gan par Svētes purvu, gan par Elkus purvu, jo tam blakus atrodas Elkus pilskalns. Šeit kādreiz esot bijusi zemgaļu svētbirzs. Šis nav vienīgais pilskalns Zebrus apkārtnē - tepat blakus Latvijas valsts mežu kempingam, kurā esam apmetušies, ir Smiltnieku pilskalns, bet nedaudz tālāk - Ezerlūķu pilskalns, kam pāri ved ceļš. Ja Ezerlūķu pilskalnā ar uzbraukt ar auto, uz 108 metrus augsto Elkus kalnu ceļš jāmēro kājām - tas atrodas purvu ieskautā pussalā un ja nav vēlēšanās brist pa dūksnāju, nāksies apmest pusloku pa apkārt esošajiem mežiem. Mazliet aiz Ezerlūķu kalna atrodas Zebrus stāvrasts, kurā paslēpušies ezerā ieplūstošie avoti.

Veiksmīgākajam makšķerniekam laiva bez maksas.

LVM laivu bāze un kempings šeit izbūvēti 2001. gadā - pirms tam šai vietā bijis purvains ezera krasts. Viss sācies ar dažām kempinga mājiņām, bet nu jau šeit ir gan gleznains līcītis, kurā atrodas nomas laivu piestātne, gan arī volejbola un basketbola laukums, kur izvingrināt laivā notirpušo sēžamvietu. Ezera krasts ir lēzens, ūdens silts un peldvietas patīkami smilšainas, kas apvienojumā ar saulaino laiku un silto vēju tā vien vilina nopeldēties. Atpūtas vietas pārzinis Imants Krūmiņš gan saka, ka priekš vizināšanās ar laivu vējš ir mazliet par šerpu - ja nav līdzi savs elektromotors, airēšana būšot nogurdinoša un nekur tālu mēs no krasta netiksim. I. Krūmiņš stāsta, ka viens rīdzinieks šodien esot iebraucis zvejot: «Stāstīja, ka nedēļu esot gatavojies, līdzi paņēmis dzīvo ēsmu, laivai aizlienējis elektromotoru. Neesot gribējis braukt mājās tukšā. Redzēs, kā viņam veicies, lielākos lomus smuki ierakstu burtnīcā. Mēneša labākajam ķērienam laivas noma ir bez maksas.» Savukārt vēja dēļu braucēji šodien gan jūtas kā septītās debesīs, laiks kā radīts zēģelēšanai.

Kalnainā zemgale

Tā kā mūsu sagatavošanās un arī nolūki nav tik nopietni, pēc piknika dodamies uz Auces novadā esošo Lielauces ezeru. No Zebrus Lielauce ir rokas stiepiena attālumā un te var nonākt pa dažādiem ceļiem - gan pa Bikstu - Auces lielceļu, gan pa meža celiņiem, kas būs kā medusmaize visurgājēju īpašniekiem, jo apvidi šeit ir mežaini, kalnaini un slēpj sevī daudz dažādus mazus ezeriņus, svētavotus, kā arī Īles Nacionālo partizānu bunkuru ar piemiņas vietu. Tas atrodas braucot uz Auci no Liepājas šosejas puses, kreisajā pusē netālu no Zebrenes. Ja tomēr dodaties uz Lielauci cauri mežiem, aizbrauciet līdz Cibēnu upurakmenim, kas atrodas pie Cepures kalna, uz dienvidaustrumiem no Zebrus.

Lielauces ezerpils

Lielauces ezera laivu bāze pārsteidz ar jaunumiem – šeit tagad nakti iespējams pārlaist šūpojoties ezera viļņos, jo nule kā atklātas divas jaunas, svaigas, un pats galvenais – peldošas kempinga mājiņas. Lai līdz ezeram nonāktu, jābrauc cari Lailaucei līdz Lielauces muižas pilij, tās priekšā ezerā iestiepjas vairāk kā 200 metrus gara laipa. Laipas galā ir kempings, laivu noma un iespēja uzcept gan līdzpaņemtos gardumus, gan arī ezerā nomakšķerētās zivis. Zandartu gan te neesot toties ir līdakas un līņi, manīts arī pa kādam zutim. Ezera pārvaldnieks stāsta, ka divas jaunatklātās mājiņas nav pēdējās, noteikti to skaits pieaugs. Peldošajos namiņos ir pa četrām guļvietām, tajos smaržo pēc priedes dēļiem. Uz lieveņa koka galds ar soliem, bet apkārt ezers, kura ūdens ir viegli zilgans. Lai gan lielākā daļa šejienes viesu brauks tieši makšķerēt, Lielauces ezera apkārtne piedāvā arī daudzas citas baudas – tā ir saulainā un klusā Auces pilsēta ar Vecauces pili un tās parku, netālu esošie Ķeveles avoti, ko sauc arī par Karaļu avotiem, jo to ūdeni dzēruši zviedru karaļnama pārstāvji, Sodiņu pēdakmensbet braucot uz Dobeles pusi ir teiksmainais Pokaiņu mežs, kurā ierīkotas dabas takas un atpūtas vieta piknikam.

Nokļūšana.

Uz Zebrusu un Lielauci labāk doties ar auto. Aiz Kaķeniekiem jāgriežas pa kreisi un jāseko norādēm. Tiem, kas dodas ar autobusu jārēķinās, ka līdz ezeram no šosejas ir nepilni četri kilometri. Arī Lielauce ar sabiedrisko transportu nav tik viegli sasniedzama - līdz Aucei ir vairāk kā septiņi kilometri.

Informācija:

Laivu bāzes un kempingi pie Zebrus un Lielauces ezera:
www.mammadaba.lv
Tālruņi:
Zebrus laivu bāze: 29252368
Lielauces ezera laivu bāze: 26556771
Informācija par Dobeles novadu
www.dobele.lv
Informācija par Auces novadu
www.auce.lv

Lasīt tālāk

Starp Vidzemi un Latgali

Reiz pie tējas tases sarunājoties ar dažiem Latgales novada iedzīvotājiem nonācām pie teritoriāla rakstura pārrunām par to, kur tad īsti beidzas Vidzeme un sākas Latgale. Vienprātības manu sarunas biedru vidū nebija. Latgalieši bija svēti pārliecināti, ka ja ne Madona, tad Lubāna noteikti esot Latgalei nepamatoti atņemta teritorija. Savukārt alkatīgākie vidzemnieki metot kārīgus skatienus pat Varakļānu virzienā, sakot, ka tā nu esot viena īsta Vidzemes pilsēta.

Tas viss protams ir maldi - Madona un Lubānas apkārtne ir visīstākie Vidzemes novadi, tas redzams jau Livonijas laiku kartēs, bet Varakļāni ir sena un tipiska latgaļu pilsēta, pat neraugoties uz tur esošo luterāņu baznīcu.
Savukārt Latvijas lielākais ezers Lubāns gan ir sadalīts un no vienas puses ir Latgalē, bet no otras apskalo Vidzemes krastus.

Nakts Ezerniekos

Šī ir divu dienu ekskursija, izbraucam vakarā un nakti pārlaižam Ezerniekos, atpūtas centrā, kas pieder uzņēmumam Latvijas Valsts meži. Divvietīga istabiņa maksā 15 latus, kas ir ļoti neliela cena attiecībā pret guvumu - mājai piemīt guļbūves šarms ar muižas izsmalcinātības piesitienu. Atpūtas māja var lepoties ar vairākām terasēm, kamīna zāli un pirti, viesu rīcībā ir arī virtuve, veļas mašīna un ledusskapis. Aiz loga ir Salas ezers, kurā stiepjas divas peldošas laipas, pie vienas no tām pietauvots ūdens velosipēds un pāris laivas. Peldlīdzekļus var iznomāt, tepat nopērkama arī makšķerēšanas atļauja. Peldei gan vēl ir nedaudz par vēsu, jūnijs ar siltu laiku Vidzemi vēl nelutina. Viesu nama saimniecības vadītājs stāsta, ka Salas ezerā dzīvojot gandrīz visas tipiskākās Latvijā sastopamās zivju sugas, turklāt Salas ezers ir savienots arī ar blakus esošo Kapu ezeru, tā kā makšķerēt ir gan kur, gan ko.

Labāk par lauku mājām.

Braucot uz Ezerniekiem gan ir vērts naktsmītni rezervēt iepriekš. Vietu ir iecienījuši gan tūristi, gan masu pasākumu rīkotāji, tālab par palikšanu būtu labi informēt laikus. Šo vietu ir iecienījuši arī atpūtnieki, kas ceļošanai izmanto kemperus jeb motormājas. Šeit ir pieejams gan elektrības pieslēgums, gan arī kanalizācijas serviss. Ziemā Ezerniekus ir ieccienījuši mednieku kolektīvi, un pie vajadzības ir iespējams arī sarunāt āliņģi pēcpirts peldei.
Viesu māja ir liela un krāšņa, un ja ir vēlēšanās pavadīt nedēļu pie dabas krūts, bet savas lauku mājas pirkt un uzturēt šķiet dārgi un sarežģīti, šī ir lieliska alternatīva. Te uz terases var baudīt rīta kafiju veroties mierīgajā ezerā un nedomājot par to, ka jāpļauj zāle vai jāremontē skurstenis.

Vikingu kuģi Lubānā

Palaiskojušies pa gludi pļauto mauriņu dodamies Lubānas ezera virzienā. Mierlaiku Latvijā bija plāns līdz Lubānas pilsētai izbūvēt dzelzceļu. Sliedes izbūvēja no Rīgas līdz Ērgļiem un no Madonas līdz Lubānai. Diemžēl pirms nepilniem desmit gadiem dzelzceļš tika demontēts un par tā eksistenci vairs liecina tikai majestātiskas staciju ēkas Meirānos un Lubānā.
Lubāna ir klusa, jauka mazpilsēta, kurai cauri tek Aiviekste. Tomēr mūsu gala mērķis ir Teirumnīku purva taka, kas atrodas Lubāna zera otrā pusē, kādus 20 kilometrus no Lubānas pilsētas dienvidaustrumu virzienā. Ir vērts piestāt Aiviekstes iztekā, šeit sastopas Vidzeme ar Latgali un ir laba spiningošanas vieta. Ceļš vijas gar ezera plašumiem, laba atpūtas vieta ir Zvejnieku mājās Īdeņas pussalā, kur var iznomāt laivu un parunāties ar saimnieku Jāni Macānu. Viņa stāsti par senatni, kad pa Lubānu braukuši vikingu kuģi, kas te nonākuši caur Daugavas pieteku Aivieksti ir atsevišķa raksta vērti.

Lācis dzērvenēs

Teirumnīku purvā zied dzērvenes. Īstenībā zied viss purvs. Šis ir augstais purvs, un te ir 800 metrus gara Lavijas Valsts Mežu labiekārtota taka, kas ved gar Teirumnīku ezera krastiem. Līdzpaņemtās sviestmaizes tiek apēstas piknika vietā pie ezera, spīd saule un viss purvs ir balts no vaivariņu un spilvju ziediem. Šis purvs ir veidojies aizaugot Tīrumnieku ezeram. Ja paveiksies un būsiet paņēmuši binokli, šeit var ieraudzīt zivju ērgli un Latvijas lielāko plēsīgo putnu - jūras ērgli, kura spārnu platums var sasniegt 2,5 metrus. Mums nepaveicās, nevienu no ērgļiem neredzējām. Vēl apkārtnes neskartajos mežos dzīvo vilki, lūši, bet reiz manītas pat lāča atstātās pēdas.

Nokļūt var pa diviem ceļiem

Lubāna apkārtnē var nokļūt divos veidos, abi attālumi ir puslīdz vienādi. Var braukt pa Vidzemes šoseju, pie Bērzkroga nogriežoties uz Madonu. Šis ceļš ir klusāks, tiesa gan posms no Bērzkroga līdz Madonai, izņemot pāris pirmos kilometrus, ir ne gluži bedrains, bet gan… pampakains. Savukārt braucot caur Pļaviņām jārēķinās ar intensīvu satiksmi. Visātrāk būs, ja posmu no Jaunkalsnavas līdz Ezerniekiem brauksiet pa zemes ceļu. Mēs izmetām loku un vienā virzienām braucām caur Bērzkrogu, bet atpakaļ - caur Varakļāniem un Jēkabpili. No Rīgas līdz Ezerniekiem ir aptuveni 195 kilometri, bet līdz Lubānam un Teirumnīku purvam būs jāmēro vēl kādi 20 km.

Lasīt tālāk