Dzintara pavediena stāsts sākās 2006. gadā, kad Latvijas zinātniece, Rīgas Tehniskās Universitātes Biomateriālu un Biomehānikas institūta vecākā pētniece Inga Ļašenko Ēģiptes nacionālajā bibliotēkā Kairā uzgāja rakstu par dzintara izmantošanu senajā Ēģiptē: «Dzintara traukos tur senatnē glabātas asinis, un izmantotais materiāls ļāvis tām nesarecēt,» stāsta dzintara pavediena izgudrotāja. Pirmā ideja tāda arī bijusi: radīt attīrītiem dzintara putekļiem piesātinātu materiālu, ko varētu izmantot mākslīgajiem asinsvadiem.
Dzintarskābes elements
«Ideja par dzintara labo iedarbību uz cilvēka organismu ir ļoti aizraujoša,» skaidro Inga Ļašenko: «Jau sen zināms, ka dzintars satur bioloģiski aktīvas vielas, no kurām būtiskākā ir dzintarskābe. Šī skābe ir spēcīgs biostimulators, kam piemīt spēja paaugstināt imunitāti un tai ir antioksidatīvas īpašības.» Zinātniece stāsta, ka dzintarskābe palielina muskuļu tonusu un tai ir arī būtiska loma kavējot trombu veidošanās procesu asinsvados. Pavisam dzintara sastāvā ir vairāk nekā četrdesmit dažādu ķīmisko elementu. Veicot pētījumus, izrādījās, ka, mainot dzintara pulvera koncentrāciju suspensijā, mainās tās iedarbības veids. Piemēram, vienā gadījumā suspensija stimulē matu folikulu augšanu, bet ar citu dzintara koncentrāciju tā stimulē ādas šūnu reģenerāciju un veco šūnu atjaunošanos.
Veselīgā iedarbība
Dzintara pavediens tiek ražots attīrītu dzintara pulveri integrējot poliamīda diegā. «Pirmkārt šo jauno materiālu var izmantot modes industrijā. Otrs virziens ir medicīniskais, to var izmantot implantu ražošanā, jo dzintaram piemīt prettrombu iedarbība. Tāpat dzintars palielina asins plūsmu kapilāros, atjaunojas āda. Treškārt – higiēnas preču ražošanā. Esam testējuši uz dzīvniekiem, un pierādīts, ka ar dzintaru piesūcinātas salvetes labvēlīgi ietekmē ādu, tā izskatās jaunāka,» skaidro Inga Ļašenko.
Veiksmīgs apvienojums
Edgars Dzalbe nāk no Ventspils. Viņš ir pērn dibinātā uzņēmuma Ambline pārdošanas direktors. Firma ir ģimenes uzņēmums un pieder viņa mammai Initai Dzalbei, kas ir aušanas amata meistare. Uzņēmums ražo no dzintara diegiem un lina, kašmira, vilnas, kokvilnas austas šalles, gultas veļu, pirtslietas. «Ideja par dzintara pavedienu pie mums atnāca pati. Mana mamma visu mūžu nodarbojas ar tradicionālo aušanu – darina segas, tautas tērpus. Ilgi domājām, kā padarīt šos izstrādājumus īpašākus, kā piešķirt tiem papildus vērtību. Neraugoties uz to, ka tautas tērpiem ir savs noiets, tas tomēr ir šaurs nišas tirgus ar lielu konkurenci. Un tad kāds pastāstīja par dzintara pavedienu. Ideja bija rokā,» atklāj uzņēmējs.Uzņēmējs noslēdzis līgumu ar Ingu Ļašenko par diega piegādi, bet lai biznesu būtu vieglāk uzsākt iesaistījie biznesa inkubatorā – Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā: «Inkubators mums deva ne tikai pajumti, bet arī būtisku atbalstu marketingā.»
Ko vēl uzaust?
Uzņēmuma produkcijas klāsts turpina augt. Šobrīd firma sadarbojas ar četrām audējām, pēc vajadzības lielu pasūtījumu gadījumā piesaistot papildspēkus. «Pirmie produkti bija dzintara pavediena šalles un pirtslietas, tām pievienojās arī gultas veļa un pledi, savukārt 2014 gada vasaras maratonos tika testēts no dzintara audekla darināts sporta tērps,» stāsta Edgars Dzalbe «Šalles ir mūsu ejošākā prece, tās tiek tirgotas vairākās mazumtirdzniecības vietās Rīgā – veikalos «Pienene,» «Klase,» «Oscar.» Tāpat šos aksesuārus labprāt pērk prezentreklāmas aģentūras un lielie uzņēmumi – dzintara pavediena šalle ir ļoti neparasta un interesanta dāvana. Mēs esam īpaši piestrādājuši ne tikai pie paša produkta, bet arī iepakojuma stila un kvalitātes,» stāsta Edgars Dzalbe.
Eksporta maratons
Dzintara audekla gultas veļu plānots eksportēt uz Krieviju, tās dizainu radījusi māksliniece Edīte Treija. Uzņēmējs stāsta, ka šis izstrādājums būs ļoti dārgs un izsmalcināts: «Komplekta cena plānota 1000 eiro un šobrīd viens šāds komplekts jau ir pārdots.» Tiesa gan šobrīd šis plāns attīstās lēnāk kā cerēts. Otra būtiskākā perspektīva ir arābu valstis: «Esam nodibinājuši labus kontaktus ar uzņēmējiem no Abu Dabi un viņi ir ļoti ieinteresēti rokām darinātos audeklos ar dzintara un zelta pavedieniem. Viņiem vienkārši acis spīdēja, un viņi neticēja, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams,» atklāj Edgars Dzalbe.Viņš atzīst, ka eksporta plūsmas radīšana ir garš maratons: «Līdz reāliem pasūtījumiem no ārzemēm ir vēl ejams gana tāls ceļš. Es rēķinos, ka ieguldīt bez jūtamas atdeves vēl var nākties pat divus – trīs gadus, tikai tad varētu just, ka ieguldītais atgriežas.» Šobrīd firma visvairāk līdzekļus iegulda marketingā, daudz naudas iztērēts iepakojuma radīšanai: «Ja vēlies pārdot dārgu produktu, arī iepakojumam ir jābūt labam un dārgam. Te neder kompromisi, pircējs, kas ir pieradis pie kvalitātes, lētumu uzreiz sajutīs, un tas sabojās prieku, radīs vilšanos.»
Latvijas patents
Par dzintara pavediena izgudrošanu Zinātniecei Ingai Ļašenko ir izsniegti trīs patenti – viens no tiem ir starptautisks: «Pavediens gan nav vienīgais veids, kā izmantot dzintaru. Liels noiets ir attīrītam dzintara pulverim, to ļoti labprāt izmanto kosmētikas uzņēmumi, kas šo pulveri izmanto krēmu ražošanā. Kas man ir būtiskākais – lai šis izgudrojums, šie patenti paliktu Latvijā. Lai šis būtu mūsu know-how, mūsu iespēja – gluži kā Ķīnai ir zīds, Austrālijai vilna vai Francijai likra. Lai Latviju atpazīst pēc dzintara pavediena.»Uzņēmums Ambline
www.ambline.lvDibināts: 2013. gadā
Ražo: Tekstila izstrādājumus no dzintara pavediena
Atrašanās vieta: Ventspils
Darbinieku skaits: 5
Izstrādājumu cenas: šalles no 60 eiro, gultas veļas komplekts 1178 eiro, pleds 1261 eiro.
RTU Biomateriālu un biomehānikas institūts
www.rtu.lvDibināts: 2001. gadā
RTU Biomateriālu un biomehānikas institūta biotekstilmateriālu zinātniskās pētniecības laboratoriju vada veclākā pētniece pētniece Dr.sc.ing. Inga Ļašenko.
Laboratorija strādā pie projektiem, kas saistīti ar specifisku tekstila kompresijas apvalka projektēšanu un tehnoloģijas izstrādi, jaunu tekstilpavedienu izveidi, kuriem piemīt antitrombogēnās īpašības, kā arī ar asinsvada protēžu jaunu struktūru veidošanu.
Par šo projektu:
Projekts «University and Business Co-operation Through Success Stories» notiek piecās valstīs. Projekta ietvaros mēs pastāstīsim par veiksmīgiem sadarbības piemēriem starp uzņēmējiem un augstskolām, kas vainagojušies ar jauniem produktiem vai iniciatīvām.Projektu realizē Latvijā bāzēta nevalstiskā organizācija «Knowledge Triangle Network», Latvijas Universitāte, Stavangeras Universitāte Norvēģijā, Turku Universitāte Somijā, Viļņas Universitāte un SMK University of Applied Social Sciences Lietuvā, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija ar Nordoplus Horizontal, DPA Augsto tehnoloģiju centra SQUALIO un Dynamic University atbalstu.
Raksts tapis pēc laikraksta Dienas Bizness pasūtījuma 2014. gadā Foto: Kristaps Kalns
