Par spīti visam, pilsēta pie Daugavas un Dubnas atkal atdzimst.
Līvāni ir pārsteidzoši liela pilsēta. Šāds iespaids rodas pateicoties vienai no Latvijā garākajām ielām, kas šķērso šo pilsētu visā tās garumā. Vēl vairāk šo sajūtu paspilgtina tas, ka man vienmēr ir licies, ka Līvāni ir kaut kas neliels, līdzīgs astoņdesmitajos gados slavenajai Līvānu mājiņai, kuras te rūpnieciski ražoja. Bet nē, Līvāni ir paliela pilsēta ar ielām, mājām, veikaliem, parkiem un apbrīnojami skaistām Daugavas ainavām.
Pieticīgais barons Līvens
Tā Daugava, kas stiepjas gar pilsētu, ir savādāka, nekā mums tik ierastā rāmā upe lejpus HES kaskādēm. Šeit likteņupe ir šaura un strauja. Vikingiem un citiem senlaiku sirotājiem un tirgotājiem uzirties līdz šejienei nav noteikti bijis viegli. Svešzemnieki te brauca lai tirgotos ar Jersikas karaļvalsts iedzīvotājiem, cieņā tolaik bija zvērādas, vasks un medus, bet šeit nonāca metāla izstrādājumi, zelts un sudrabs, ieroči un rotas. Pats Jesikas pilskalns ir kādu gabaliņu no Līvāniem augšup pa Daugavu. Līvānos reiz ir bijusi Dubnas pils, kas nosaukumu ieguvusi no Dubnas upes vārda, pie kuras salām bagātās iztekas Daugavā arī šobrīd atrodas Līvāni. Savukārt par Līvāniem šo vietu sāka saukt 1553. gadā. Vietējais zemes īpašnieks Līvens topošo miestiņu nolēma nosaukt savā vārdā. Acīmredzot, kad Dieviņš apstaigāja visus un dalīja pieticību, barons Līvens nav bijis mājās.
No uzplaukuma līdz evakuācijai.
Straujāko izaugsmi Līvāni piedzīvo pēdējos divsimt gados - sākumā tā ir Rīgas - Daugavpils dzelzceļa līnija kas šķērso toreizējo Livenhofu un nodrošina regulāru satiksmi kā pasažieriem, tā kravām. Līvāni ir bagāti ar derīgiem dabas resursiem - dolomītu, kūdru un mālu un tas nodrošina pilsētas veidošanos. 1887. gadā te tiek atklāta arī slavenā stikla rūpnīca, bet kopā līdz pirmajam pasaules karam šeit atrodas vismaz 10 ražotnes, Līvānos top gan linolejs, gan celuloze, tekstils, korķis un raga izstrādājumi. Tam visam treknu svītru pārvelk pirmais pasaules karš - līdzīgi kā citur, rūpnīcas tiek evakuētas uz Krieviju, bet pilsēta pamatīgi cieš kauju rezultātā.
Ražošanas citadele
Netālu no stacijas par godu Limbažu atbrīvošanai no Stučkas komunistiem ir uzstādīts lielgabala formas obelisks ar kritušo virsnieku, kareivju un partizānu vārdiem. Netālu pretim nesenā okupācijas vara ir ierīkojusi piemiņas vietu saviem kritušajiem. Karš Līvānus nav saudzējis.Tikko pilsēta paspēj atgūties un atdzimt brīvvalsts laikā, seko otrais pasaules karš, un atkal puse ēku ir nopostīta, bet atjaunotā ražošana iznīcināta. Pēc kara ar divkāršu sparu viss tiek atkal atjaunots - Lode šeit ražo ķieģeļus, stikla fabrika gan vienkāršas pudeles, gan izsmalcinātus zeltā rotātus traukus arābu šeihiem, gan arī un slavenos stikla blokus, kas šobrīd redzami pat Brivības pieminekļa kolonnā Rīgā. Top gan stiklaškiedra, gan ķīmijas preparāti lopkopības vajadzībām, bet astoņdesmitajos gados - padomju cilvēka lielākais brīnums un kvēlākais sapnis - saliekamas, rūpnieciski ražotas kotedžas, ko uz celtniecības vietu piegādā glaunas kravas mašīnas.
Patriotiskā arhitektūra un prāmis uz Sēliju.
Jāpiezīmē, ka Līvānos, kur par spīti 103. Sērijas un lietuviešu projekta piecstāveņu esamībai, individuāla apbūve tomēr dominē, lielākā daļa daļa privātmāju ir tiešām ir līvānietes - gan oriģinālizpildījumā ar šķiedrcementa lokšņu sienām, gan arī dažādu vairāk vai mazāk māksliniecisku un dekoratīvu cita veida apšuvumu variācijās.Klejojot pa divslīpu jumtu rotāto mājiņu biezokni un jūsmojot par 80to un 90gadu arhitektoniskās estētikas izpausmēm, nonākam līdz Zemgales ielas pārceltuvei, kur gluži kā senajā filmā par saulessveci, Māronkoļa prototips ar GAZ markas automašīnu gaida prāmi. Savukārt dīvainais dīainais peldlīdzeklis, trosē iesiets, cīnoties ar Daugavas straumi, jau steidz pretim savam tērauda pasažierim. Pilnīga bērnības sajūta, kad ko līdzīgu vēroju pārceltuvē pār Lielupi Slokā. Otrā Daugavas krastā ir Vandānu miests, un ja raugās ģeogrāfiski, pukšķošais prāmis no Latgales pa upei pārvilkto trosi pārceļ Sēlijā.
Cīņa par stiklu.
Tverot pilsētas kultūras bagātības, pirmais pieturas punkts noteikti būs Stikla muzejs. Līvānu stikla rūpnīcu iznīcināja nepārdomāts investīciju projekts - jaunie īpašnieki 2009. gadā pārdeva iekārtas un rūpnīcu likvidēja. Unikālo, 100 gadus krāto stikla mākslas priekšmetu un dizainparaugu kolekciju izdevās glābt pēc sīvas pašvaldības un uzņēmuma jauno īpašnieku cīņas. Pagaidām vēl unikālā kolekcija, kurā ir aptuveni 5000 eksponātu, apskatāma vecās stikla rūpnīcas telpās, bet jau rudenī tā radīs jaunu mājvietu Latgales mākslas un amatniecības centrā, kur šobrīd ir gan radošās keramikas un tekstilmākslas darbnīcas, gan arī iespējams aplūkot Latvijā garāko jostu. Renovētais kultūras komplekss atrodas Daugavas krastā un sniedz vīziju par to, kā Līvāni izskatīsies jau pēc pāris gadiem. Jau šobrīd pilsēta nokrata pelēcību namu fasādēs, remontē ielas un iekārto vidi.
Spēka vieta.
Ir pilnīgi skaidrs, ka Līvānos, par spīti visiem juku laiku sagādātajiem nelāgajiem pārsteigumiem, ar optiskās šķiedras diegu ir ieausts radīšanas gēns. No vienas puses, protams var teikt, ka Līvānu rūpniecība guļ drupās, tomēr no otras puses, sagrautie industriālie monstri ir radījuši lielisku mēslojumu jauniem rades asniem. Šeit ir divas optiskās šķiedras ražotnes, vecās rūpnīcas vietā reinkarnējusies arī Līvānu saliekamo māju, logu un durvju ražotne, kūdras purvā gluži kā pirms simts gadiem rok un eksportē kūdru, kas nenoliedzami ir Latvijas otrā lielākā dabas bagātība uzreiz aiz zaļā zelta. Uz šī visatehnoloģiskā spēka fona tikai loģiski škiet pabraukt garām Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centram, kas darbojas kā izglītības centrs un biznesa inkubators apkārtnes jaunajiem uzņēmējiem. Līvānos ir tas spēks!
Informācija
Līvāni ir aptuveni 160 kilometru attālumā no Rīgas.Livani.lv - informācija par par pašvaldību un tūrisma iespējām.
Latgalesamatnieki.lv - Latgales mākslas un amatniecības centrs
Liic.lv - Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs
Livani.info - par notikumiem un jaunumiem Līvānos
