Kalsnavas zaļais lielveikals.


Eksotisku sugu kokteilis dabas izsmalcinātākajiem gardēžiem.

Teikšu godīgi – uz Jaunkalsnavu devāmies tīri praktiski nolūku vadīti. Ir pavasaris un ir jāstāda koki, un mums viņus ir kur stādīt. Jaunkalsnava piedāvā to, ko nepiedāvā ne viens  cits – šeit ir iespējams uz vietas apskatīties, kā mazais, kokaudzētavā nopirktais stādiņš izskatīsies, kad būs izaudzis liels. Vārdu sakot – Kalsnavas arborētuma un kokaudzētavas tandēms sniedz īstu baudījumu dārzniecības gardēžiem.



Cipreses un magnolijas

Kas ir arborētums? Grūti iegaumējamais vārds apzīmē koku un krūmu kolekciju. Kalsnavas arborētuma platība ir gandrīz 144 hektāri, no kuriem 16 hektāri iekārtoti kā elegants pastaigu parks ar dīķiem, tiltiņiem, skatu torni un labirintu. Kopumā šeit sastopamas 2500 koku un krūmu dažādības. Arborētuma informācijas centra vadītāja Sarmīte Rukmane stāsta, ka pateicoties kolekcijas ģeogrāfiskajam novietojumam, šeit augošās sugas izceļas ar izcilu ziemcietību: «Tas, kas izdzīvos un nenosals šeit, izdzīvos jebkurā citā Latvijas vietā. Pētniecības nolūkos pat esam sastādījuši cipreses. Tās gan mēdz aukstajās ziemās apsalt un šobrīd veidojas kā krūmi. Pie mums sastopamas pat vairāku veidu magnolijas un pēc mēneša arī peoniju dārzs būs vienos ziedos.»



Skats no augšas

Šogad apmeklētājus sagaida jaunums – 25 metrus augsts no tērauda un koka darināts skatu tornis, tādēļ noteikti paņemiet līdzi binokli. Kāpiens, pateicoties lēzenajām trepēm ir ātrs un viegls, bet katrā torņa stāvā izvietoti soliņi. Uz tiem var piesēst un atpūsties, lai baudītu Vidzemes panorāmu, raugoties kā arborētuma stādījumi gleznainā reljefā saplūst ar apkārtnes mežiem. Koki un krūmi šeit izvietojušies kārtīgās rindās, kas no augšas sniedz īpašu mākslinieciski estētisku baudījumu. Tomēr īstais pārsteigums apmeklētājus vēl tikai sagaida – kad arborētumā ienāks ziedonis, skats no torņa būs neaizmirstams.



Peoniju svētki

Pastaigājoties pa 16 hektārus lielo parku, es saprotu, kādēļ senos laikos lielie zemes īpašnieki savos dārzos veidoja retu un eksotisku koku kolekcijas. Katrs koks un krūms ir kā atklājums. Šeit var sastapt Amūras korķozolu un Zvaigžņu magnoliju, bet jūnija sākumā Kārsavā sāksies sezonas centrālais notikums – līdz pat Jāņiem ziedēs peoniju krāšņie krūmi. Šim ziedam ik gadus tiek veltīti svētki, kas šogad plānoti 17. jūnijā. Tikai lūdzu ņemiet vērā – ziediem nav iespējams pavēlēt, tādēļ datums var arī mainīties. Sekojiet līdzi informācijai Kalsnavas arborētuma mājaslapā.



Pasaku mežs

Visvairāk pārsteidz egļu stādījumi. Šeit apskatāma Latvijā lielākā egļu kolekcija. Sajūta staigājot pa egļu rindām ir kā apciemojot pasaku mežu. Ejot pa skujām piebirušo sūnu paklāju pārņem miers un harmonija. Tas ir dīvaini, jo parasti zem eglēm nekas neaug, bet šeit – jauks un mīksts sūnu paklājs. Svaigais gaiss reibina un egļu smarža liek justies vienotam ar mežu un kokiem, kas auguši jau miljoniem gadus pirms šeit parādījāmies mēs. Atgriežoties pie praktiskās nots – ja Ziemassvētkos vēlaties rotāt eglīti savā dārzā, nevis nest to istabā, starp 127 pieejamajām egļu dažādībām noteikti atradīsiet sev tīkamāko.



Zaļais lielveikals

Pēc kārtīgas izstaigāšanās pa parku, apmaldīšanās tūju labirintā un piknika ieturēšanas brīvā dabā, var kāpt mašīnā un doties iepirkties uz netālu esošo kokaudzētavu. Tā atrodas gandrīz pašā Jaunkalsnavas centrā, un te iespējams nopirkt lielāko daļu arborētumā redzamo koku un krūmu stādu. Galvenais – staigājot pa parku pierakstīt kāroto eksemplāru latīniskos nosaukumus, un prast pamanīt brīdi, kad automašīna ir pārāk pilna un tajā vairs neko nevar ielikt. Šeit jums, protams, arī smalki pastāstīs, kā, ar ko un kur vispareizāk stādīt jauniegūtos zaļos draugus.



Nokļūšana

Jaunkalsnavā iespējams atbraukt pa trim ceļiem. Viens ved pa Vidzemes šoseju, caur Līgatni, Bērzkrogu un Madonu. Otrais ceļš ir krietni eksotiskāks – pa veco, līkumoto grants lielceļu cauri Ērgļiem, gar Gaiziņu, bet trešais ceļš ved gar Daugavu, aiz Pļaviņām nogriežoties Madonas virzienā. Izvēloties jebkuru no šiem variantiem jārēķinās ar aptuveni 150 kilometru braucienu, bet ātrākais un tuvākais būs caur Pļaviņām. Jaunalsnavā ir iespējams nokļūt arī ar vakara vilcienu no Rīgas, tomēr jārēķinās, ka, kad izkāpsiet Jaunkalsnavas stacijā, arborētums un kokaudzētava jau būs slēgta.




Ko vēl aplūkot?

Braucot no Ogres puses, Skrīveros noteikti jāaplūko dendroloģiskais parks, kas ir vairāk nekā simts gadus sens. Šeit Daugavas krastā sastapsiet vismaz 300 koku sugas. Pie reizes apciemojiet arī Kokneses dabas parku un pilsdrupas. Savukārt, ja esat nolēmuši mājup doties nākamajā dienā, nakti varat pārlaist Latvijas valsts mežu atpūtas un rekreācijas centrā Ezernieki. Centrs atrodas 25 kilometrus aiz Madonas, braucot Lubānas virzienā un piedāvā nakšņošanu gan telpās, gan brīvā dabā, labiekārtotās telšu vietās. No rīta variet eleganti pavizināties ar laivu vai arī doties vērot putnos pieredzējuša ornitologa pavadībā. Vēlmi vērot putnus labāk būtu izteikt savlaicīgi – piezvanot.




Izmaksas:

Attālums no Rīgas līdz Jaunkalsnavai: ~150 km
Lolekcijas apskate :
2.50 EUR -  pieaugušie
1.00 EUR -  skolēni, pensionāri, studenti
4.00 EUR -  ģimenes biļete (vecākiem ar bērniem līdz 17 gadiem)
0.80 EUR -  skatu tornis            
Grupām:
  8.00 EUR (līdz 25 personām), 12.00 EUR (vairāk nekā 25 personas) - gida pakalpojumi 1 stunda
  8.00 EUR (dendrologa konsultācija līdz 1 stundai)

Stādu cenas Jaunkalsnavas kokaudzētavā € 1,00 līdz € 20,00-30,00 par visai lieliem kokiem
Naktsmītne atpūtas centrā Ezernieki:
€ 2,00 par telts vietu vai no € 21 par divvietīgu istabiņu
Pusdienas kafejnīcā Ģimenes sēta Jaunkalsnavā € 3,00-5,00

Informācija:

Kalsnavas arborētums:
Tālrunis: 27841099, Darba laiks 10.00-17.00, svētdienās līdz 15.00
Jaunkalsnavas kokaudzētava:
Tālrunis: 64826532, Darba laiks 8.00-18.00, Sestdienās 9.00-14.00, Svētdienas brīvas.
Atpūtas un rekreācijas centrs Ezernieki:
Tālrunis: 26671421
Informācija internetā: www.mammadaba.lv

Raksts tapis sadarbībā ar AS Latvijas Valsts Meži un SIA Dienas Mediji
Nākamais stāstsJaunāka ziņa Iepriekšējais stāstsVecāka ziņa Sākumlapa