Kaņierī ir gan zivis, gan putni, gan laupītāju pilskalns
Lai gan makšķerēšana mūsu platuma grādos ir tik pat sena nodarbe kā piramīdu būvēšana Ēģiptē, pirmie spiningi zivju benžu rokās parādījās vien 19. gadsimta Anglijā. Tās bijušas stipri nožēlojamas bada pātagas bez spoles, lieko auklu makšķernieks sakārtoja gredzenos uz zemes un pieturēja ar kāju. Metot vizuli, kāju mazliet piepacēla, lai aukla varētu iztīties. Tā šo nodarbi apraksta Krievijā 1880. gadā izdotais žurnāls «Daba un Medības», slavējot to kā izcilu, izsmalcinātu veidu, kā tikt pie brangām līdakām. Protams, visa padarīšana itin bieži mēdza sapīties, tomēr angļu džentlmeņi ir pazīstami ar savu pacietību un nesteidzīgo iedabu. Turklāt iespēja noķert kādu plēsīgu zivi, eleganti raidot dzīvo ēsmu vai vizuli ezera tālēs, piešķīra šim zvejniecības veidam izsmalcinātības un slepenu zināšanu auru.Trīs vīri laivā
Mūsdienās spiningošana ir kļuvusi krietni vienkāršāka, bet aktuālākā spiningošanas vieta šobrīd Latvijā ir Kaņiera ezers Engures novadā. Tam ir labs iemesls – šeit ir tikko atklāta jaunā laivu bāze ar 43 izīrējamām laivām. Cenas ir no 8 latiem darba dienās, brīvdienās mazliet dārgāk. Jāņem vērā, ka nedēļas nogalē laivu būtu labāk pierezervēt laikus – ūdenstilpne ir vien nieka 40 kilometru attālumā no Rīgas un, ja laiks ir labs, ūdensprieku baudītāju netrūks. Makšķerēšanas licence maksā 50 santīmus, bet spinings gan būs jāņem līdzi pašam. Saņēmuši laivu, vestes un instrukciju, kur drīkst un kur nedrīkst braukt, airējamies pa ezera ūdeņiem un cenšamies viens otram netrāpīt ar makšķerkātiem. Mierinām sevi ar domu, ka zivis no mums vairās nevis mūsu nemākulības dēļ, bet gan… tāpēc ka dara kaut ko interesantāku kaut kur citur. Beigās nospriežam, ka zivis jau ir paēdušas un aizgājušas gulēt.Putnu vērošana pilsētnieku gaumē
Tā kā jau iepriekš nospriedām, ka viltīgās zaļsvārces un omulīgie līņi jau bija paēduši un nekādu interesi par par mūsu diletantu kompāniju neizrāda, lieti noderēja līdzi paņemtais binoklis. Putnus šeit var vērot gan no laivas, gan no jaunā novērošanas torņa. No putniem es pazīstu vārnas un stārķus, tomēr , ja līdzi ir viedtālrunis, var mēģināt atpazīt kādu no 190 šeit sastopamajām putnu sugām ar interneta palīdzību. Kaņieris ir izcila putnu vērošanas vieta, šeit ir redzēts gan melnais stārķis, gan arī vēl retāki putni – mazā zoss manīta 1937. gadā, bet morinella tārtiņš 1927. gadā. Es redzēju sudrabkaiju, neierastas krāsas pīli un dīvainu, pāraugušam garkājainam zvirbulim līdzīgu putnu, kas varētu būt ormanītis. Pārējos lidoņus man atpazīt neizdevās. Ja ir doma nofotografēt kādu no spārnaiņiem, apgādājieties ar brangu teleobjektīvu, platleņķis te nederēs, bet kombinācija binoklis + telefons ir nolemta neveiksmei jau pašā saknē.Uz sēkļa būvētie zvejniekciemi
Kaņieris reiz ir bijis daļa no jūras. Tas ir sekls lagūnas tipa ezers, kuru no Rīgas Jūras līča atdala zemes strēle, uz kuras tagad atrodas Ragaciems un Lapmežciems. Šeit, ja ar makšķerēšanu nav paveicies, varaiet nopirkt gardas jo gardas kūpinātas zivis, kā arī atrast naktsmājas kādā no viesu namiem.Ezerē ieplūst Slocenes upīte un tajā ir 14 salu. Piecas no tām ir uzbērtas mākslīgi putnu ligzdošanai. Ar jūru ūdenstipni savieno Starpiņupīte, kas ir mākslīgs kanāls, izrakts 1905. gadā. Dzīvās radības migrāciju starp ezeru un līci nodrošina 1965. gadā būvēta slūžu sistēma, kas nesen ir automatizēta. Braucot ar laivu, jāņem vērā, ka salās ligzdo putni, tādēļ līdz jūlija vidum salām un apaugušajiem sēkļiem tuvāk par 50 metriem tuvoties nedrīkst. Tāpat nedrīkst makšķerēt ezera rietumu daļā, jo tā ir īpaši aizsargājama Ķemeru nacionālā parka daļa.
Jūras laupītāju pikniks
Tā arī netikuši pie loma un padzīvojušies par jauno putnu vērošanas torni, mēs nolēmām nopirkt Lapmežciemā kūpinātas zivis un doties piknikā. Tieši Kaņiera austrumu pusē atrodams senais Kaņiera pilskalns. Lai tur nokļūtu, no laivu bāzes braucam uz Antiņciemu un tur griežamies pa labi. Pilskalns ir aptuveni trīs metrus augsts un atrodas pussalā, kas iestiepjas ezerā. Leģendas vēstī, ka šeit dzīvojuši jūras laupītāji, kas, kurinot ugunskurus ievilinājuši tirgotāju kuģus sēklī, bet pēc tam tos izlaupījuši. Iespējams, tepat kaut kur ir noslēpts arī salaupītais zelts. Pilskalnā variespējams nokļūt pa laipu, kas ved caur niedru labirintiem. Niedrēs, ja paveiksies, ieraudzīsiet kādu ķauķi vai lielo dumpi, savukārt rudens pusē pilskalns ir lieliska vieta migrējošo ūdensputnu vērošanai – te var redzēt gan meža zosis, gan arī dzērves.Tāpat šeit iespējams aplūkot laukakmens vaļņus, kas veidojušies ledāju kušanas rezultātā. Kopējais takas garums ir aptuveni pusotrs kilometrs, jārēķinās ar divas stundas garu pastaigu, toties pie pilskalna ir skaista atpūtai un piknikam piemērota pļaviņa.
Kā nokļūt ezerā
Kaņierī iespējams nokļūt vairākos veidos. Slinkākie var izvēlēties atbraukt ar auto – pie Kaņiera laivu bāzes Andersalas pussalā atrodas labiekārtota stāvvieta ar tualetēm. Tāpat no Rīgas šeit var nokļūt ar autobusu, brauciens līdz Lapmežciemam aizņems stundu un maksās Ls 1,60, bet divus kilometrus līdz laivu bāzei var aiziet ar kājām.Trešais variants – kraujiet vilcienā velosipēdus un brauciet uz Ķemeriem. Tur pa meža ceļu minieties uz Antiņciemu, kas atrodas Kaņiera dienvidu galā, bet no ciema līdz Andersalai ir nieka 3 kilometri.
Informācija
Kaņieris – lībiešu valodā kana nozīmē putns, bet jar – ezers. Tātad - putnu ezers.Platība: 11,28 kvadrātkilometri
Dziļums: vidēji 0,6m, dziļākā vieta 2,2m
Andersalas laivu noma darbojas 5.00-21.00, vasarā stundu ilgāk. Tālrunis informācijai 29253514
Ezerā ir divi putnu vērošanas torņi: Jaunais Andersalā un vecais Riekstu pussalā.
Informācija par Kaņiera laivu bāzi un atpūtas iespējām Kaņierī www.mammadaba.lv
Apkārtnē darbojas vairāki viesu nami un kempingi, informāciju par naktsmītnēm meklējiet www.lapmezciems.lv
