Zaļā Rēzekne, kas celta uz septiņiem pakalniem.
Rēzeknei un Romai ir šis tas kopīgs. Abas sākas ar burtu R un abas ir uzbūvētas uz septiņiem pakalniem. Vēl uz abām var aizbraukt ar vilcienu.Uz Romu gan brauciens pa dzelzceļu ir stipri teorētisks - jāpārsēžas Daugavpilī, Viļņā, Varšavā, Berlīnē un vēl sazin cik vietās, ceļā pavadot ne vienu vien dienu. Toties uz Rēzekni vilciens iet divas reizes dienā, un ātruma, kā arī izmaksu ziņā atstājot kaunā gan personisko transportu, gan arī autobusu. Galu galā, kad vēl jums ir bijusi iespēja netraucēti 3 trīs ar pusi stundas palasīt kādu grāmatu vai klēpjdatora ekrānā pēc kārtas noskatīties 10 Simpsonu sērijas. Krēsli ir ērtāki kā autobusā, žēl vienīgi, ka nav ligzdas elektronisko ietaišu lādēšanai.
Zaļā pilsēta
No stacijas līdz pilsētas centram var nokļūt vai nu ar kājām, vai pilsētas autobusu, kura pienākšana ir saistīta ar vilcienu sarakstu. Biļete maksā 35 santīmus, bet uz centru brauc 5. autobuss. Te gan uzreiz jāsaka, ka autobusu kustības shēma un saraksts, lai arī pieturā pie sienas pielīmēts, īsti līdz galam saprotams nav. Maršruti ir aptuveni 20 un pilsēta nav nekāda mazā. Tai pat laikā - ja esat vilcienā iekrāvuši velosipēdu, viss ir kārtībā. Tikko izremontētajai galvenajai ielai – Atbrīvošanas alejai abās pusēs izbūvēts sārts veloceliņš. Šī iela ved cauri cenram un pilsētas veco daļu. Otrā pasaules kara laikā Rēzekne kā svarīgs dzelzceļa mezgls tika faktiski pilnībā nopostīta, līdz ar to vecā apbūve sastopama vien dažviet – tālāk no Stacijas, kas bija galvenais uzlidojumu mērķis. Vecā Rēzekne baudāma Latgales ielas rajonā ap iztālēm redzamo sārto Vissvētākās Jēzus sirds katoļu katedrāli. Savukārt blakus piemineklim «Vienoti Latvijai» jeb «Latgales Mārai» atrodas sapostā Rēzeknes pareizticīgo baznīca un baltā Sāpju dievmātes katoļu baznīca.«Latgales Māra» ir radīta par godu Latgales atbrīvošanai no lieliniekiem. Piemineklis ir divas reizes iznīcināts 1940. un 1950. gados, un no jauna par tautas saziedoto naudu uzstādīts tikai 1992. gadā. Netālu no pieminekļa aiz krāšņām durvīm aplūkojams arī Latgales kultūrvēstures muzejs.
Karandaša noslēpums
Kara postījumu dēļ pilsētā dominē pilns pagājušā gadsimta pēckara perioda arhitektūra. Tomēr arī šeit ir zināms ieguvums - pilsēta ir ļoti zaļa un apstādījumiem bagāta. Padomju gados tika attīstīti arī plaši rūpniecības kompleksi, tomēr tie atrodas ārpus pilsētas centra. Jauns centrs veidojas ap mākslas un jaunrades kompleksu, kas tautā iegājies ar nosaukumu «Karandašs.» Vārda izclsme meklējama projekta autoru – arhitektu biroja SAALS izvēlētajā nosaukumā Caran D'Ache. Ar šādu pseidonīmu slavens kļuva Maskavā dzimušais 19. gadsimta franču karikatūrists Emanuēls Puarē, savukārt kāds liels viņa mākslas cienītājs, Šveicietis Arnolds Šveicars pagājušajā gadsimtā nodibināja zīmuļu fabriku ar šādu nosaukumu. Iespējams, ka tieši ar šīs markas zīmuli tapuši arī būvējamā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra pirmās skices, pie reizes dodot arī kompleksam nosaukumu, kas organiski ir iekļāvies Rēzeknes multikulturālajā vidē.Pretī šķautņainajiem, apzaļumotajiem «Karandaša» jumtiem slejas senais Rēzeknes pilskalns ar Ordeņa pils drupām. Pils bijusi divstāvīga, ne pārāk liela, ar trim tornīšiem trešā stāva augstumā. Hronikas vēstī, ka 15. gadsimtā to apdzīvojuši «trīs bruņinieki, 10 bruņoti karavīri un 12 kaujas zirgi.» Pēc tam, kad 18. gadsimta sākumā Zviedri pili noposta, vietējiem iedzīvotājiem tiek ļauts pilskalnā laukakmeņus izmantot savu māju celtniecībā. Raugoties uz apkārtnes ēku sienām redzams, ka iedzīvotāji šo valdības dāsnumu ir ļoti labprāt arī izmantojuši.
Alberta ķīlniece un Jersikas valdnieka znots
Paraugoties tālākā vēsturē, Rēzeknes nosaukums visticamāk cēlies no Rēzeknes upes, kas 13. gadsimta dokumentos minēta kā Rositten. Laikā, kad Rēzeknes novads ietilpa Jersikas ķēniņvalstī, pilskalnā atradās latgaļu pils, kurā mājoja amatnieki, tirgotāji un karadraudze. Pēc kara ar vācu krustnešiem, Jersikas valdnieks Visvaldis 1209. gadā piespiedu kārtā kļūst par bīskapa Alberta vasali. Ķēniņam nav citas izejas, jo zobenbrāļi ir sagūstījuši viņa sievu. Rēzekni 1224. gadā Visvaldis izlēņo Ikšķiles bruņiniekam Konrādam, kas kā vēstī leģenda, esot bijis Visvalža znots.Informācija
Rēzekne atrodas 242 kilometru attālumā no Rīgas. Ceļš ar automašīnu aizņems aptuveni trīs stundas.Vilciens uz Rēzekni kursē divas reizes dienā. Ceļā jāpavada 3,5 stundas, biļetes cena aptuveni 5 lati. Rēzeknē ir divas pasažieru dzelzceļa stacijas, pasažieru vilcieni no Rīgas parasti pienāk un atiet no Rēzeknes 2 pilsētas ziemeļos.
Rēzeknē ir aptuveni 32 000 iedzīvotāju un ar kājām to no viena gala līdz otram var šķērsot aptuveni stundas laikā.
Muzeji:
Latgales kultūrvēstures muzejs Atbrīvošanas alejā 104Vladislava Loča latgaliešu rakstniecības muzejs Krāslavas ielā 4b
Krievu rakstnieka Jurija Tiņanova muzejs tālr. 64633660
Vairāk informācijas par pilsētu
www.rezekne.lv
Pilsēta
Rēzekne ir saukusies gan Rēzne (latgaļu val.), gan Rositten (vācu val.), gan Režica (krievu un poļu val.)Rēzeknē ir vairākas apkaimes: Jupatovka uz ziemeļaustrumiem no centra, Vipinga dienvidos kā arī Kovšu ezers netālu no centra un Ziemeļu rajons.
