Niedrāju-Pilkas purvs ik reizi, to apmeklējot, ir citā tonī
Latvijas daba ir brīnumu pilna. Kad jautāju kaimiņam, kurš ir būvinženieris, kālab mūsu nama sienā pirms vairākiem gadiem parādījās milzīga plaisa, viņš atbildēja, ka ēkas vietā kādreiz atradusies Daugavas gultne. Līdz ar to, pazemē esot dūņu slānis, bet, aizberot Daugavas salas, kāpuši gruntsūdeņi. Tālākajam stāstījumam es vairs nesekoju līdzi, jo pārsteigumu radīja apgalvojums par Daugavas gultni, lai gan šobrīd līdz upei ir vairāki kilometri…
Ķirzakas un senais līcis.
Arī tur, kur šobrīd stiepjas Niedrāju - Pilkas purvs, kādreiz ir bijusi ūdenstilpne. Ezers. Gadu gaitā tas ir aizaudzis, bet no atmirušajiem augiem sarežģītu bioķīmisku reakciju rezultātā ir izveidojusies kūdra. Derīgais izraktenis, kura priekšā izplatības, daudzuma un bagātības ziņā Latvijā nobāl pat zaļais zelts -– meži. Tas skaidrojams ar to, ka reiz, pirms miljoniem gadu Rīgas jūras līcis stiepies līdz pat Šauļiem, un, pamazām atkāpjoties, atstājis aiz sevis plašus lagūnas ezerus. Tie lēnām aizaugot ir vai nu izzuduši pavisam, vai arī atstājuši aiz sevis dzērvenēm, gleznainiem skatiem, ķirzakām un retiem putniem bagātus kūdras purvus. Jā, šeit redzēts gan melnais stārķis, gan mazais ērglis, tomēr visbiežāk sastopamas dzērves, purva zīlītes un varbūt pa kādai mežirbei. Te darbiņš binoklim.Purvs, kas aug
Niedrāju - Pilkas purvu atrast nav nemaz tik viegli. Braucot no Limbažu puses jādodas Pāles virzienā, bet Pālē jāsāk sekot norādēm. Visvieglāk purvu atrast atjaunotā mežu portāla mammadaba.lv jaunajā atpūtas vietu kartē.Cauri purvam ved uzbērts ceļš -– taisns kā nogrieznis,(tas nav uzbērts ceļš, tur kādreiz esot bijis šaursliežu dzelzceļš, kas vedis no Valnmieras uz Limbažiem) un par spīti aizaugušajai ceļmalai, pats apskates objekts ir skaists un krāšņsš, sevišķi brīdī, kad caur mākoņu pilnajām debesīm to apspīd saules stari. Dzeltenā sūnu purva panorāma nonāk kareivīgā kontrastā ar tumši zilajām debesīm, bet pa pelēko dēļu taku lodā lielākas un mazākas ķirzaciņas. Sūnu purvs ir augu izdzīvošanas poligons -– pamatā šeit sastopamas tikai dzērvenes, spilvas un pa kādai mazmazītiņai priedītei. Augi šeit pārtiek tikai no lietus ūdens un minimālas minerālvielu devas. Pateicoties skābajai videi, šai purvā nedzīvo mikroorganismi, līdz ar to augu atliekas nesadalās -– tās ar laiku pārvēršas par jaunu kūdras slāni. Un tā purvs lēnām aug -– aptuveni par 1 milimetru gadā.
Kilometru augstais kūdras tornis.
Caur purvu cilpu ar atzaru met no dēļiem būvēta taka. Atzara galējā punktā ir mazāka cilpa, kur blakus mazam purva ezeriņam ir uzbūvēts skatu tornis. Ainava, no tā veroties, tikai kārtējo reizi apliecina, cik Latvija ir krāsām bagāta zeme. Starp citu -– sūnu purvos redzamie mazie ezeriņi ir purva lāmas. Faktiski tā ir lietus ūdens peļķe, kas ar laiku izveidojusies kūdras slāņa iedobumā, kas radies, ielūzstot un iegrimstot kūdras slānim. Purva vidū kūdras slānis aug straujāk un tas ir smagāks, tādēļ lāmas parasti veidojas tieši šeit.AS "Latvijas Vvalsts Mmeži" piederošais Niedrāju - Pilkas purvs ir aptuveni 7000 gadu vecs, bet tā kūdras slānis 6 metrus biezs -– prāvas divstāvu mājas augstumā. Kopā te 767 hektāru platībā ir 17,6 miljoni kubikmetru kūdras -– iztēlojieties 130 metrus platu un vairāk nekā kilometru augstu kūdras torni…
Pa ceļam Ķirbižu meža taka.
Ja iespaidu vēl nav gana, tepat netālu Ķirbižos ir aplūkojama izstaigājama Ķirbižu meža taka. Lai tur nokļūtu, braucot pa Tallinas šoseju, pie Vitrupes jāgriežas uz austrumiem.Gleznainā vietā, blakus atjaunotajai Ķirbižu muižas pilij ir izveidota divus kilometrus gara pastaigu taka, kas ļauj izstaigāt līkumu pa Vitrupes krastiem. Šeit ir aplūkojams dižozols, kura stumbra apkārtmērs ir gandrīz septiņi metri, priežu dižaudze, bet, ja būsiet laikuscīgi paviesosieties arī mMeža muzejā. Pa gleznaino pils apkārtni pastaigājas pīles un zosis, bet, izejot taku, redzēsiet gan stāvos vVitrupes krastus, gan arī priežu dižaudzi un dižozolu, kura apkārtmērs ir 6,5 metri.
Teltsvieta Vasās.
Ja nakšņošanai pilī rocība ir par īsu, Tūjā, pašā jūras krastā ir AS "Latvijas vValsts mMeži" atpūtas vieta -– ar iespēju būvēt teltis, kurināt ugunskuru un paēst pie koka galdiņiem. Turklāt -– pilnīgi bez maksas. Atpūtas vieta saucas Vasas, un tā atrodama, braucot gar jūras krastu no Tūjas ziemeļu virzienā. Laisties miegā pēc svaigā gaisā pavadītas dienas, jūras šalkoņas ieaijātam -– tas ir lieliski.Informācija:
Raksts tapis pēc AS ”Latvijas Valsts Meži" pasūtījuma.Atpūtas vietas un dabas takas atrodamas www.mammadaba.lv
Attālums no Rīgas līdz Pālei: 113 km, braucot caur Limbažiem.
