Jaunmoku Dorotejas stāsts

Romantiskākā pils, kas celta Rīgas goda pilsonim

Pirmo reizi Jaunmokās es biju desmit gadu vecumā. Tolaik te izskatījās savādāk. Tēvs man rādīja sārtajiem ķieģeļiem būvēto pili un kaut ko stāstīja. Es neatceros, par ko bija stāsts, bet pats Jaunmoku nosaukums raugoties uz pils gotiskajām velvēm lika prātot, vai tiešām te senlaikos ir mocīti cilvēki. Tajos laikos stāsti par svešzemju baroniem, kas mocījuši latviešu zemniekus bija skolu obligātajā mācību programmā jaunākajām klasēm.

Inženiera pils

Patiesībā stāsts par Jaunmoku pili ir pavisam savādāks. Pils ansamblis ir celts 1901. gadā Jaunmoku muižas vietā un komplekss daudz jaunāks nekā tas izskatās. Turklāt, atšķirībā no bērnības, kad viss te likās drūms un pamests, šobrīd šī vieta rada vislabākās sajūtas – viss ir krāšņs, skaists un atjaunots. Parkā dzied putni, dīķī šalc strūklaka, bet autostāvvietā pulcējas kāzinieki. Tomēr par pozitīvo auru ir acīmredzot jāpateicas arī pils pirmajam īpašniekam. Cilvēks, kura uzdevumā Jaunmoku pils komplekss būvēts ir Rīgas goda pilsonis un ilggadējais pilsētas mērs Džordžs Armisteds. Tas ir tas bārdainais pats vīrs, kura piemineklis, bronzā atliets, kopā ar dāmu un sunīti stāv šobrīd Operas svērā un skatās uz Vecrīgas pusi.
Džordžs Armisteds radīja Rīgu tādu, kādu mēs to redzam un mīlam šodien. Pēc izglītības inženieris, viņš pilsētas mēra krēslā pavadīja divpadsmit gados, Dž. Armisteda vadībā tapa pirmās elektriskā tramvaja līnijas un zooloģiskais dārzs, Nacionālais teātris un sūkņu stacija Baltezerā, kas pilsētu apgādāja ar dzeramo ūdeni. Viņa izstrādātie pilsētas būvnoteikumi bija spēkā vairākus gadu desmitus un tieši Dž. Armisteda laikā tapa lielākā daļa pilsētas vēsturiskā centra, Vidzemes tirgus paviljoni un pirmā elektrostacija Andrejsalā, pilsētas 1. slimnīca un neskaitāmas skolas.
Jaunmoku pilī gan Džordžs Armisteds saimnieko neilgi, pēc tēva nāves viņš pārņem dzimtai piederošo Rindzeles muižu, bet Jaunmoku pili pārdod. Kopš tā laika īpašnieki mainās kā cimdi, miera laikos te ir gan bērnu rehabilitācijas centri, gan klubi, gan dzīvokļi, bet kara laikos saimnieko dažādas armijas. Līdz beidzot 1974. gadā pussagruvusī pils nonāk Mežsaimniecības ministrijas ziņā un sākas lēns atjaunošanas process. Šobrīd komplekss arodās AS Latvijas Valsts Meži īpašumā un beidzot var droši teikt, ka tā atkal redzama pilnā krāšņumā.

Krāsns kā fotoalbums

Šī pils ir labākais pierādījums tam, ka izsmalcināts jūgendstils ir sastopams ne tikai Rīgā. Turklāt apvienojumā ar apkārtējo būvju, dīķa un parka ansambli, neogotisma un jūgendstila simbioze, kas rotaļājas  detalizētajās jumta izbūvēs, šķautņaunajos erkeros un romantisma pilnajā tornītī, mūs ieved pasaku valstībā, kurā cilindros tērpti džentlmeņi, lakādas jātniekzābakiem čīkstot dodas pie savām freilenēm lapenē iedzert tasīti tējas un pārspriest franču dzejas jaunākās tendences. Ne velti Jaunmoku pils ir absolūts bestsellers kāzu rīkotājiem, nedēļas nogales precēties kārajiem ģimenes ligzdiņu vijējiem ir aizrunātas krietnu laiku uz priekšu. Tomēr, ja jums uzspīdēs mazliet veiksmes, varēsiet pārlaist nakti kādā no piecām viesiem pieejamajām istabām, kas katra iekārtota autentiski un ar savu īpašo garšu. Tomēr ja viss ir aizsists, nenokariet degunu - blakus pilij esošajā muižas ēkā arī ir viesnīca, kurā pieejami pat divstāvīgi numuriņi, un kur kopumā var apmesties pat 100 viesi. Tā kā vietas pietiks.
Savukārt tie, kam labāk patīk nakšņot mājās var izbaudīt pilī esošās fantastiskās podiņu krāsnis, kas nesen kā atjaunotas – viskrāšņākā no tām rotāta ar flīzēm, uz kurām uzgleznotas senu atklātnīšu ainavas.

Baltā lēdija Doroteja

Lai gan Jaunmoku pils nevar lepoties ar simtiem gadu senu vēsturi, šeit mājo leģendām apvītā Baltā dāma, kas atšķirībā no Holivudas filmu spokiem esot labsirdīga iemītniece un tie viesi, kas viņu sajutuši vai redzējuši stāsta, ka no Jaunmoku jumprava izstaro savādu siltumu.
Leģendas saknes atklājuši pils kādreizējie īpašnieki Urgen-Šternbergi, kas pēc Jaunmoku apmeklējuma atsūtījuši vēstuli ar stāstu par Doroteju – meiteni, kas pilī strādājusi par auklīti. Doroteja jeb Doriņa pirmā pasaules kara laikā samīlējusies virsniekā – pilī bija apmeties vācu karaspēks. Tomēr izplaukušo mīlas pumpuru norāvis karš – zaldāts devies uz fronti, bet izmisusī Doriņa, kas tai laikā jau bijusi mātes cerībās, izmisumā metusies pils dīķī.

Sērainais purvs pie Kandavas

Braucot tālāk uz rietumiem un nogriežoties uz Kandavu sākas Abavas senlejas dabas parks. Senleja veidojusies ledus laikmetā, kad šļūdoņiem kūstot ūdens pa to plūdis uz jūru. Ielejas reljefs ļauj to romantiski saukt par Kurzemes Šveici. Te meklējama slavenā Abavas Rumba un Māras kambari, tomēr mazāk zināma, tai pat laikā interesanta ir arī Čužu purva dabas taka, kas atrodas blakus Kandavai, Abavas Dienvidu krastā. Taka ir aptuveni 3 kilometrus gara un met loku gar sēravotiem un Abavas brūnajiem līkumiem, kā arī ved cauri purvam, kas ir vienīgā vieta Latvijā kur dabā sastopama ļoti reta puķīte - Krūma Čuža. Pateicoties sēravotiem šeit kādreiz pat atradusies dziednīca. Īpaši smaržojošais sēravotu ūdens rodas kaļķainajiem zemes dzīļu ūdeņiem sajaucoties ar purva ūdeni. Šāda ūdens un dūņu procedūras labvēlīgi ietekmē visas orgānu sistēmas. Piemēram, sirds un asinsvadu sistēmu, gremošanas sistēmu, nervu sistēmu, kustību un balsta aparāta sistēmu.
Dabas takā apskatāma arī bijusī saldūdens kaļķiežu ieguves vieta. Šeit kādreiz ieguva kaļķiezi, ko izmantoja augsnes mēslošanas nolūkos, bet blīvākie kaļķieži ir pazīstami arī kā šūnakmens – tas ir izmantots kā apdares materiāls Brīvības piemineklī un Brāļu kapu ansamblī Rīgā.

Informācija:

www.mammadaba.lv – informācija par AS Latvijas Valsts Meži atpūtas vietām
www.jaunmokupils.lv – informācija par Jaunmoku pils apskates iespējām un rezervācijām. Tālrunis 26187442

Stāsts tapis pēc AS Latvijas Valsts Meži pasūtījuma 2012. gadā