Elektronikas un Datorzinātņu institūtā Dzērbenes ielā ražo mazliet savādākus pulksteņus. Tie varbūt nav tik dārgi kā Šveicē ražotie, toties ir miljoniem reižu precīzāki un paredzēti visai specifiskām, ar kosmosa tehnoloģijām saistītām vajadzībām.
 |
| Dr.sc.comp. Jevenijs Buls un Eventech direktors Ģirts Ozoliņš pie Elektronikas un Datorzinātņu institūtā ražotā taimera «Event timer A033-ET» |
«Tā primitīvi runājot, pa zemes mākslīgo pavadoni tiek izšauts lāzera stars, tas tiek atstarots atpakaļ un uztverts mērīšanas stacijā. Pēc laika sprīža, cik lāzera staram bija nepieciešams, lai nonāktu līdz kosmosa aparātam un atpakaļ, ir iespējams noteikt pavadoņa attālumu līdz zemei. Lai šo laiku precīzi noteiktu, ir nepieciešams ļoti ātrs un precīzs hronometrs» stāsta viens no iekārtas «Event timer A033-ET» radītājiem, Elektronikas un Datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Dr.sc.comp. Jevgenijs Buls. «Īsākais laika periods, ko šī iekāra spēj nomērīt ir 5 pikosekundes, bet jaunā modeļa precizitāte ir pat 3 pikosekundes,» skaidro zinātnieks. Pikosekunde ir sekundes miljardā daļa. Šis mirklis ir tik īss ka vienā pikosekundē gaismas stars pieveic tikai 0.3 milimetrus. «Mēs šīs iekārtas sākām izstrādāt pirms trīsdesmit gadiem, astoņdesmitajos,» skaidro J. Buls. Projektā piedalās arī Dr.sc.comp. Vladimirs Bespaļko un inženieris pētnieks Vadims Vedins: «Sākotnēji mēģinājām iekārtas tirgot paši. Taimerus pirka, tomēr ņemot vērā to, ka esam zinātnieki, nevis grāmatveži, ar visa procesa efektivitāti kā bija, tā bija. Pamatā iekārtas pirka zinātāji – citi zinātniskie institūti vai kāds, kas bija par šo iekārtu nejauši dzirdējis, un kam bija līdzīgas vajadzības.»
Sākums reaktorā
Viss mainījās, kad zinātnieku izgudrojuma prezentāciju ieraudzīja tagadējais uzņēmuma Eventech direktors Ģirts Ozoliņš: «Tas notika Komercializācijas reaktora pasākumā. Komercializācijas reaktors ir kaut kas līdzīgs biznesa inkubatoram, kur zinātnieki var satikt uzņēmējus, dalīties idejās un mēģināt ieviest dzīvē inovatīvus risinājumus. Mans pirmais biznesa mēģinājums toreiz bija izgāzies – kopā ar armēņu zinātniekiem gribējām ražot rūsas pārveidotājus, bet partneru vadošais pētnieks diemžēl nomira un ar to arī projekts beidzās. Tad arī sākām veidot sadarbību ar Elektronikas un Datorzinātņu institūtu, nodibinājām kopuzņēmumu – pētnieki šajā projektā ir līdzīpašnieki. Mans uzdevums ir attīstīt šo iekārtu tirdzniecību un nodarboties administratīvajām lietām.»Uzņēmuma Eventech birojs atrodas turpat institūta laboratorijā. Ugunsdrošās durvis un apkārtējos kabinetos esošo tehnoloģisko iekārtu dūkoņa kontrastē ar biroja telpas klasisko iekārtojumu. Kopā ar Ģirtu Ozoliņu uz tikšanos atnākusi arī viņa kolēģe Katrina Belaševa. Katrīna uzņēmumā nodarbojas ar administratīvo menedžmentu un sniedz atbalstu firmas zinātniskajai komandai dalībā dažādos starptautiskajos projektos.
 |
| Foto: Dienas Bizness |
Iesaka NASA
«Šobrīd galvenais izaicinājums ir atrast mūsu iekārtām jaunus pielietojumus. Ja runājam par kosmosa tehnoloģijām un zemes mākslīgo pavadoņu atrašanās vietas noteikšanu, tad te mēs esam labās pozīcijās. Mūsu iekārtas ir lētākas par konkurentu ražojumiem, tai pat laikā neatpaliek un reizēm pārspēj precizitātē. Mūsu iekārtas iesaka izmantot NASA, kā izdevīgāko no variantiem. Mūsu taimeris maksā ap 12 000 eiro, konkurentu cenas ir ap 50 000,» stāsta Ģirts Ozoliņš. Kā viens no izpētes virzieniem ir taimeru izmantošana lāzera 3D skenēšanas iekārtās: «Apvienojumā ar Lidar tehnoloģijām, ir iespēja radīt iekārtu, kas ātri un ļoti precīzi spēj izveidot, piemēram, lielas ēkas 3D attēlu. Vai arī, uzstādot skeneri lidmašīnā iegūt precīzu trīsdimensiju topogrāfisko karti, ar iespēju noteikt ne tikai reljefu, bet arī, piemēram koku sugu un vecumu. Princips ir tāds pats, tiek raidīts lāzera pulss un atkarībā no stara atstarošanās ātruma izmērīts attālums līdz objektam.»30 gadu darba rezultāts
Uzņēmējs stāsta, ka grūtākais sākot sadarbību ar institūti bijis birokrātiskais slogs: «Neviens iepriekš neko tādu nebija darījis, līdz ar to pagāja pāris mēneši, kamēr vienojāmies par licencēšanas modeli. Uzņēmumu nodibinājām 2011. gadā un tagad decembrī mums būs jau trīs gadi. Mūsu galvenais mērķis šos gadus bija atrast iekārtai jaunus pielietojumus un ar to arī sekmīgi tiekam galā. Esam atraduši partnerus Kanādā, kas izmanto mūsu izstrādes savās aeroskenēšanas iekārtās. Attīstot šo virzienu, esam nodibinājuši meitas uzņēmumu, līdz ar to, mums šeit veidojās pat tāds kā neliels holdings. Mūsu produkts ir diezgan specifisks, un šī zemes mākslīgo pavadoņu pozicionēšanas niša ir ļoti šaura. Savukārt 3D skenēšanas tirgus ir nesalīdzināmi plašāks un te paveras plašas iespējas pārdot mūsu tehnoloģiskos risinājumus lielam industriālo klientu lokam.»Jautāts, kāds ir Eventech ražoto iekārtu veiksmes noslēpums, Ģirts Ozoliņš atbild, ka visa pamatā ir gadiem ilgs pētnieciskais darbs: «Mūsu zinātnieku komanda pie šo iekārtu izstrādes ir strādājusi trīsdesmit gadus. Un te ir gan pārdomāta elektroniskā shēma, gan arī izcili loģiskie algoritmi. Viss, kas šīm iekārtām pietrūka – mūsdienīgi pārdošanas risinājumi un plašāks tehnoloģiskais pielietojums.»
Eventech
Mājaslapa: www.eventechsite.com
Dibināts: 2011. gadā.
Uzņēmumā šobrīd strādā trīs darbinieki, kā arī tas sadarbojas ar četriem ārštata zinātniskajiem līdzstrādniekiem. Firmas mērķis ir pārdot Elektronikas un Datorzinātņu institūtā tapušās laika mērīšanas iekārtas, kā arī attīstīt šo tehnoloģiju pielietojuma iespējas.
Elektronikas un Datorzinātņu institūts
Mājaslapa: www.edi.lv
Dibināts: 1960. gadā.
EDI ir neatkarīgs valsts zinātniskais institūts, kas veic fundamentālus un lietišķus pētījumus datorzinātnes, informāciju, komunikāciju un elektronisko tehnoloģiju un aparātbūves jomās. Institūta stratēģiskais mērķis ir veicināt uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību Latvijā. EDI savā darbībā cenšas kļūt par Eiropā atzītu pētniecības centru elektronikas, datorzinātņu, informācijas tehnoloģiju un ar tām saistīto inženierzinātņu jomās, kura galvenie pētniecības virzieni ir saistīti ar integrētu signālu un datu iegūšanas, apstrādes un pārraides sistēmu (metodes, aparatūra un programmatūra) radīšanu.
Izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbības projekts «University and Business Co-operation Through Success Stories» notiek piecās valstīs. Projekta ietvaros mēs pastāstīsim par veiksmīgiem sadarbības piemēriem starp uzņēmējiem un augstskolām, kas vainagojušies ar jauniem produktiem vai iniciatīvām.
Projektu realizē Latvijā bāzēta nevalstiskā organizācija «Knowledge Triangle Network», Latvijas Universitāte, Stavangeras Universitāte Norvēģijā, Turku Universitāte Somijā, Viļņas Universitāte un SMK University of Applied Social Sciences Lietuvā, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija ar Nordoplus Horizontal, DPA Augsto tehnoloģiju centra SQUALIO un Dynamic University atbalstu.
