Ne pārāk seksīgs stāsts
Pārtikas rūpniecības nozarē tas viss ir nedaudz sarežģītāk. Laboratorijas testam, ja vajadzīgs tikai starprezultāts, nepieciešamas četras dienas, savukārt, ja vajadzīgs pilns slēdziens, tests var aizņemt pat septiņas dienas, stāsta Rīgas Tehniskās Universitātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras vecākā pētniece Dr.sc.ing. Linda Mežule: «Nāksies jūs apbēdināt, šeit apakšā neslēpjas seksīgs stāsts par nejaušiem romantiskiem atklājumiem. Mēs bijām izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj identificēt dzeramajā ūdenī esošas baktērijas un viens no nosacījumiem bija šā testa ātrums. Mūsu izstrādātais tests šo uzdevumu veica divās stundās. Tomēr zinātniekiem pašiem ir ļoti grūti šīs savas idejas un izstrādes komercializēt. Mēs neesam ne pārdevēji, kas spētu izskraidīt pie klientiem, nedz arī veiksmīgi investīciju piesaistītāji. Tam ir vajadzīga mazliet cita specializācija un pieredze. Reiz vienā pasākumā radās iespēja pastāstīt par šo zinātnisko izstrādi jaunajiem uzņēmējiem un mēs tikām uzrunāti – bija jautājums, vai šo tehnoloģiju var pielietot pārtikas rūpniecībā. Tā arī radās iespēja šo zinātnisko darbu komercializēt.»Palīdz komercializācijas reaktors
Uzņēmējs, kas uzrunāja pētniekus ir Antons Adamovičs, firmas SIA Conelum valdes priekšsēdētājs. Sarunāt interviju nav viegli, darbu ir daudz, termiņi spiež un strādāt nākas arī pusdienlaikā – uzņēmēju izdodas beidzot nointervēt kādā no lielveikala Spice kafejnīcām, kur viņš sēž ar datoru un strādā. «Sadarbību ar RTU zinātniekiem sākām pateicoties tādai organizācijai kā Komercializācijas reaktors. Uz vienu no pasākumiem bija ieradušies zinātnieki, kas parādīja tehnoloģiju, kas iekrāso bakterioloģiski piesārņotu ūdeni. Tā arī sākās šī sadarbība,» stāsta Antons Adamovičs. Sākums neesot bijis viegls, uzņēmējs stāsta, ka bez komercializācijas reaktora līdzdalības šo biznesu nebūtu izdevies uzsākt: «Viņi mūsu sadarbībā ir kā trešā puse, un es varu pateikt, ka vienam man tas nebūtu izdevies. Zinātnes un biznesa sadarbībai Latvijā nav gatava, izveidota ceļa. Līdz ar to šo ceļu nācās izcirst pašam. Brīžos, kad likās, ka viss ir slikti – zinātnieki un mēs vairs nespējam runāt vienotā valodā, ka mums katram ir sava, nepārvarama pozīcija, komercializācijas reaktors pildīja vidutāja funkciju, kas ļāva nesaskaņas un pārpratumus nogludināt un produktīvi turpināt darbu. Līdz ar to, mūsu veiksmes noslēpums ir šo trīs partneru balanss – Rīgas Tehniskā universitāte ar savu know-how, Komercializācijas reaktors ar savu ekspertu bāzi un pieredzi un mēs ar savu vīziju un spēju piesaistīt klientus, investorus un galu galā pārdot.»Izstrādā īpašu mikroskopu
Antons Adomovičs pats ir ieguvis mikrobiologa izglītību, tomēr viņš neuzskata, ka tas būtu noteicošais jomas vai nozares izvēlē: «Mūsdienās ekspertus var atrast, un virspusīgas zināšanas arī par šādu sarežģītu nozari var iegūt jebkurš. Savukārt lai iegūtu padziļinātas zināšanas, bez akadēmiskiem pētījumiem jebkurā gadījumā neiztikt. Galvenais, lai cilvēks spētu šos resursus savienot, vadīt un radīt sistēmu, kurā no projekta visi ir ieguvēji.»Šobrīd uzņēmums Conelum nodarbojas ar īpaša mikroskopa izstrādi, un šī inovācija spēs automātiski noteikt, kurš paraugs ir piesārņots vai sabojājies: «Esam izstrādājuši prototipu un tagad mēģinām pierādīt mūsu klientiem, ka šis pakalpojums viņiem ir vajadzīgs. Biznesa modelis ir līdzīgs, kā kafijas automātu firmām – mēs dosim pārtikas uzņēmumam šo mikroskopu un pēc tam pārdosim testera komplektus. Šāda sistēma ļauj identificēt paraugus pat 50 reizes ātrāk. Mums šobrīd ir iestrādes Krievijā un Lietuvā, jo tur ir lielāks tirgus un arī attiecīgi pieprasījums pēc šādiem testiem. Ja Latvijā vidējam pārtikas uzņēmumam ir nepieciešams viens šāds tests dienā, tad ārvalstīs šie testi ir mērāmi simtos.»
Jautāts pat nākotnes plāniem Antons Adamovičs stāsta, ka galvenais mērķis ir attīstīt uzņēmumu līdz tādam līmenim, kas ļautu to pārdot stratēģiskajam investoram: «Šādā situācijā Rīgas Tehniskā Universitāte iegūst licenču maksājumus, savukārt daļu turētāji atlīdzību par saviem ieguldījumiem.»
Par šo projektu:
Izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbības projekts «University and Business Co-operation Through Success Stories» notiek piecās valstīs. Projekta ietvaros mēs pastāstīsim par veiksmīgiem sadarbības piemēriem starp uzņēmējiem un augstskolām, kas vainagojušies ar jauniem produktiem vai iniciatīvām.Projektu realizē Latvijā bāzēta nevalstiskā organizācija «Knowledge Triangle Network», Latvijas Universitāte, Stavangeras Universitāte Norvēģijā, Turku Universitāte Somijā, Viļņas Universitāte un SMK University of Applied Social Sciences Lietuvā, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija ar Nordoplus Horizontal, DPA Augsto tehnoloģiju centra SQUALIO un Dynamic University atbalstu.
Sia Conelum
Mājaslapa www.conelum.comUzņēmums dibināts 2012. gadā. Uzņēmuma galvenais produkts ir ātrais mikrobioloģiskā piesārņojuma tests EloKIT. Firma algo četrus darbiniekus un galvenie plānotie noieta tirgi ir Lietuva un Krievija – uzņēmums sadarbojas ar piena produktu ražotājiem šajās valstīs. Uzņēmuma kodolu sastāda Dr.inž Tālis Juhna, Antons Adamovičs un Dr. Linda Mežule
Rīgas Tehniskās Universitātes Ūdens Izpētes Laboratorija
Mājaslapa: wrl.bf.rtu.lvLaboratoriju dibinātjis RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna 2000. gadā un tā darbojas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras paspārnē.