Starp Vidzemi un Latgali

Reiz pie tējas tases sarunājoties ar dažiem Latgales novada iedzīvotājiem nonācām pie teritoriāla rakstura pārrunām par to, kur tad īsti beidzas Vidzeme un sākas Latgale. Vienprātības manu sarunas biedru vidū nebija. Latgalieši bija svēti pārliecināti, ka ja ne Madona, tad Lubāna noteikti esot Latgalei nepamatoti atņemta teritorija. Savukārt alkatīgākie vidzemnieki metot kārīgus skatienus pat Varakļānu virzienā, sakot, ka tā nu esot viena īsta Vidzemes pilsēta.

Tas viss protams ir maldi - Madona un Lubānas apkārtne ir visīstākie Vidzemes novadi, tas redzams jau Livonijas laiku kartēs, bet Varakļāni ir sena un tipiska latgaļu pilsēta, pat neraugoties uz tur esošo luterāņu baznīcu.
Savukārt Latvijas lielākais ezers Lubāns gan ir sadalīts un no vienas puses ir Latgalē, bet no otras apskalo Vidzemes krastus.

Nakts Ezerniekos

Šī ir divu dienu ekskursija, izbraucam vakarā un nakti pārlaižam Ezerniekos, atpūtas centrā, kas pieder uzņēmumam Latvijas Valsts meži. Divvietīga istabiņa maksā 15 latus, kas ir ļoti neliela cena attiecībā pret guvumu - mājai piemīt guļbūves šarms ar muižas izsmalcinātības piesitienu. Atpūtas māja var lepoties ar vairākām terasēm, kamīna zāli un pirti, viesu rīcībā ir arī virtuve, veļas mašīna un ledusskapis. Aiz loga ir Salas ezers, kurā stiepjas divas peldošas laipas, pie vienas no tām pietauvots ūdens velosipēds un pāris laivas. Peldlīdzekļus var iznomāt, tepat nopērkama arī makšķerēšanas atļauja. Peldei gan vēl ir nedaudz par vēsu, jūnijs ar siltu laiku Vidzemi vēl nelutina. Viesu nama saimniecības vadītājs stāsta, ka Salas ezerā dzīvojot gandrīz visas tipiskākās Latvijā sastopamās zivju sugas, turklāt Salas ezers ir savienots arī ar blakus esošo Kapu ezeru, tā kā makšķerēt ir gan kur, gan ko.

Labāk par lauku mājām.

Braucot uz Ezerniekiem gan ir vērts naktsmītni rezervēt iepriekš. Vietu ir iecienījuši gan tūristi, gan masu pasākumu rīkotāji, tālab par palikšanu būtu labi informēt laikus. Šo vietu ir iecienījuši arī atpūtnieki, kas ceļošanai izmanto kemperus jeb motormājas. Šeit ir pieejams gan elektrības pieslēgums, gan arī kanalizācijas serviss. Ziemā Ezerniekus ir ieccienījuši mednieku kolektīvi, un pie vajadzības ir iespējams arī sarunāt āliņģi pēcpirts peldei.
Viesu māja ir liela un krāšņa, un ja ir vēlēšanās pavadīt nedēļu pie dabas krūts, bet savas lauku mājas pirkt un uzturēt šķiet dārgi un sarežģīti, šī ir lieliska alternatīva. Te uz terases var baudīt rīta kafiju veroties mierīgajā ezerā un nedomājot par to, ka jāpļauj zāle vai jāremontē skurstenis.

Vikingu kuģi Lubānā

Palaiskojušies pa gludi pļauto mauriņu dodamies Lubānas ezera virzienā. Mierlaiku Latvijā bija plāns līdz Lubānas pilsētai izbūvēt dzelzceļu. Sliedes izbūvēja no Rīgas līdz Ērgļiem un no Madonas līdz Lubānai. Diemžēl pirms nepilniem desmit gadiem dzelzceļš tika demontēts un par tā eksistenci vairs liecina tikai majestātiskas staciju ēkas Meirānos un Lubānā.
Lubāna ir klusa, jauka mazpilsēta, kurai cauri tek Aiviekste. Tomēr mūsu gala mērķis ir Teirumnīku purva taka, kas atrodas Lubāna zera otrā pusē, kādus 20 kilometrus no Lubānas pilsētas dienvidaustrumu virzienā. Ir vērts piestāt Aiviekstes iztekā, šeit sastopas Vidzeme ar Latgali un ir laba spiningošanas vieta. Ceļš vijas gar ezera plašumiem, laba atpūtas vieta ir Zvejnieku mājās Īdeņas pussalā, kur var iznomāt laivu un parunāties ar saimnieku Jāni Macānu. Viņa stāsti par senatni, kad pa Lubānu braukuši vikingu kuģi, kas te nonākuši caur Daugavas pieteku Aivieksti ir atsevišķa raksta vērti.

Lācis dzērvenēs

Teirumnīku purvā zied dzērvenes. Īstenībā zied viss purvs. Šis ir augstais purvs, un te ir 800 metrus gara Lavijas Valsts Mežu labiekārtota taka, kas ved gar Teirumnīku ezera krastiem. Līdzpaņemtās sviestmaizes tiek apēstas piknika vietā pie ezera, spīd saule un viss purvs ir balts no vaivariņu un spilvju ziediem. Šis purvs ir veidojies aizaugot Tīrumnieku ezeram. Ja paveiksies un būsiet paņēmuši binokli, šeit var ieraudzīt zivju ērgli un Latvijas lielāko plēsīgo putnu - jūras ērgli, kura spārnu platums var sasniegt 2,5 metrus. Mums nepaveicās, nevienu no ērgļiem neredzējām. Vēl apkārtnes neskartajos mežos dzīvo vilki, lūši, bet reiz manītas pat lāča atstātās pēdas.

Nokļūt var pa diviem ceļiem

Lubāna apkārtnē var nokļūt divos veidos, abi attālumi ir puslīdz vienādi. Var braukt pa Vidzemes šoseju, pie Bērzkroga nogriežoties uz Madonu. Šis ceļš ir klusāks, tiesa gan posms no Bērzkroga līdz Madonai, izņemot pāris pirmos kilometrus, ir ne gluži bedrains, bet gan… pampakains. Savukārt braucot caur Pļaviņām jārēķinās ar intensīvu satiksmi. Visātrāk būs, ja posmu no Jaunkalsnavas līdz Ezerniekiem brauksiet pa zemes ceļu. Mēs izmetām loku un vienā virzienām braucām caur Bērzkrogu, bet atpakaļ - caur Varakļāniem un Jēkabpili. No Rīgas līdz Ezerniekiem ir aptuveni 195 kilometri, bet līdz Lubānam un Teirumnīku purvam būs jāmēro vēl kādi 20 km.

Nākamais stāstsJaunāka ziņa Iepriekšējais stāstsVecāka ziņa Sākumlapa