 |
| Diemžēl manas Daugavpils bildes nonāca Vallahallā kopā ar cieto disku, tālab nācās izmantot internetā nozvejotas ilustrācijas. |
Gleznainais centrs
Tas, ko es ieraudzīju izkāpjot no vilciena, salauza pilnīgi visus stereotipus, maldus un asociācijas, kādas man līdz šim ir bijušas par Daugavpili. Iedomu celtās blokmājas sagāzās, skatam paverot saules pielijušu, ampīra un jūgendstila manierē celtu pilsētas centru ar zaļu gājēju bulvāri, parkiem un āra kafejnīcām. Es esmu atbraucis uz otru lielāko pilsētu Latvijā, un to var just ik uz stūra. Tomēr te nav Rīgas nevērības, Daugavpils centram piemīt savs īpašais ritms un krāsas, kas liek aizdomāties par bērnības iedvesmu, ko šeit guvis Marks Rotko un vēlāk atainojis savās gleznās.Bērnības tramvaji un zoodārzs
Daugavpils ir lepna pilsēta ar laipnus cilvēkiem, kas pasmaida, kad viņus fotografē. Te var sastapt garāmgājējus, kas labprāt izstāsta sava kvartāla vēsturi. Te var ieraudzīt tramvajus, ar kādiem es braucu bērnībā uz zooloģisko dārzu. Par tramvajiem runājot, iespējams, ka šī ir pēdējā vasara, kad redzēsiet romantiskos, apaļos, piecdesmit gadus vecos RVR lolojumus, jo pilsētas dome grasās atjaunot depo ritošo sastāvu. Es gan labāk redzētu restaurētus tos pašus vecos vagonus. Ļoti līdzīgi ir redzami arī Sanfrancisko. Tramvajs ir izcils pilsētas aksesuārs un tagad galu galā ir modē vecas, atjaunotas autentiskas lietas. Jā, starp citu arī Daugavpilī ir zooloģiskais dārzs, tikai tur nav jābrauc ar tramvaju – Latgales zoodārzs meklējams Esplanādes apkaimē un uz to no centra var aiziet ar kājām.Pilsēta ar desmit vārdiem.
Dvinska, Dinaburga, Borisogļebovska, Dünaburg, Dyneburg, Dźwińsk Dźwinów, Dennenburg, Daugpiļs un Daugavpils. Tā dažādos laikos dažādu tautību cilvēki sauca šo pilsētu. Un izrādās, pilsēta īstenība nemaz neatrodas tur, kur to bija ieplānojis Dinaburgas dibinātājs Ernests fon Ratceburgs, Livonijas ordeņa mestrs. 1275. gadā viņš Naujenes pilskalnā uzbūvēja Dinaburgas pili. To nemitīgi centās iekarot lietuviešu kņazi, līdz beigās Krievijas caram Ivanam Bargajam 1577. gadā izdodas Dinaburgas pili nopostīt. Pilsētu no jauna uzbūvē 17 kilometrus zemāk Daugavas lejtecē, šoreiz būvnieks ir Polijas karalis Stefans Batorijs. Vēl pēc divsimt gadiem Daugavpils nonāk Krievijas impērijas sastāvā, un sākas slavenā Daugavpils cietokšņa būvniecība. Nocietinājumi šeit ir bijuši arī iepriekš, tomēr 1878. gadā pabeigtais cietoksnis ir viens no modernākajiem pasaulē. Tas aizņem 1,7 kvadrātkilometrus un tā būvniecība ir ilgusi gandrīz simt gadu. Ilgais būvniecības laiks skaidrojams ar Napoleona kariem un plūdu postījumiem. Tomēr rezultāts ir iespaidīgs - cietoksnis praktiski bez izmaiņām ir saglabājies līdz mūsdienām. Tā ir vienīgā šāda būve Baltijā, Austrumeiropā ko līdzīgu atrast var vēl tikai Čehijā.
Daugavpils cietoksnis - pilsēta pilsētā
Mani pārsteidza cietokšņa izmēri, es biju domājis, ka ieraudzīšu ko līdzīgu skumjām apdrupušām pilsdrupām, kādas redzamas Koknesē vai Liepājas fortos. Tomēr šeit viss ir grandiozs un pa īstam. Cietoksnis apmeklētājiem atvērts ir tikai pēdējos gadus, padomju laikos šeit bija kara pilsētiņa un Augstākā kara lidotāju tehniķu skola – tātad slēgta teritorija. Šobrīd liela daļa kazarmu un noliktavu ēku ir avārijas stāvoklī, tomēr ir liels prieks, ka šeit notiek vērienīgi ēku renovācijas darbi - tiek atjaunota grandiozā kara hospitāļa ēka, bet citā celtnē tiks iemitināta Latgales reģionālā policijas pārvalde. Pats brīnumainākais ir tas, ka Cietoksnis patiesībā ir pilnīgi normāls dzīvojamais rajons. Padomju laikos šeit ir uzslietas vairākas piecstāvenes, arī daļā vēsturisko ēku ir parasti dzīvokļi. Tas ir kā dzīvot muzejā - blakus uz postamentiem atrodas 19. gadsimta lielgabali, bet pašā centrā ir parādes laukums ar pieminekli cietokšņa aizstāvjiem Napoleona karagājiena laikā. Šobrīd Cietokšņa rajons neskaitās pārlieku prestižs, tomēr tad, kad ielu un ēku rekonstrukcija būs pabeigta, šī vieta būs kaut kas ļoti īpašs.Divdesmit apkārtņu pilsēta
Daugavpilī ir aptuveni divdesmit dažādi rajoni, kas vēsturiski veidojušies pilsētai augot un pievienojot apkārtnes pilsētiņas un ciemus. Pilsētas teritorijā un tuvākajā apkārtnē ir vismaz desmit ezeri, kas ir kā radīti piknikam un atpūtai pie dabas. Varbūt tāpēc cilvēki šeit ir tik mierīgi un draudzīgi. Šeit vienmēr kopā ir labi sadzīvojušas daudzas kultūras, tautības un reliģijas. Pilsēta atrodas pie triju kaimiņvalstu robežām, to šķērso vairākas starptautiskas dzelzceļa maģistrāles, šeit kopā sadzīvo vecticībnieki un pareizticīgie, šeit kaimiņos ir katoļu baznīca un sinagoga. Krāšņākā no daudzajām Daugavpilī atrodamajām reliģiskajām celtnēm ir Svētā Borias un Gļeba pareizticīgo katedrāle. Tā ir gaiša un smaržo pēc vīraka. Tā atrodas blakus 18. novembra ielas dzelzceļa pārvadam, būvēta pagājušā gadsimta sākumā, kad tika celta Jaunbūves apkaime. Ievērojamas ir arī blakus esošā Mārtiņa Lutera baznīca un Dievmātes katoļu baznīca, kas pēc arhitektūras formām atgādina Aglonas baziliku. Netālu uz ziemeļiem ir skaists vecticībnieku lūgšanu nams.Viens no Daugavpils simboliem trīsdesmitajos gados celtais Vienības nams pašā centrā. Ēka tika būvēta kā lielākā kompleksā celtne Latvijā, tajā šobrīd atrodas Daugavpils teātris, bibliotēka restorāni, kafejnīcas, veikali un banka. Vārds vienība mums šobrīd ir mazliet aizmirsies, bet tieši viņš vislabā raksturo Daugavpils garu un cilvēkus. Aizbrauciet, tas ir tā vērts.
Transports
Es pilsētas apskatei izvēlējos velosipēdu. Pilsēta ir draudzīga velosatiksmei.Brauciens ar dīzeļvilcienu ilgst četras stundas, Dinaburgas ekspresis ceļu pieveic trijās stundās. Biļete maksā aptuveni 5 latus, bagāžas biļete velosipēdam maksāja aptuveni LS 1,50.
Braucot ar automašīnu jārēķinās vismaz ar 245 kilometriem vienā virzienā, tai pat laikā šādi ir iespējams arī ērti apskatīt Daugavpils apkārtnes ievērojamākās vietas - Nīcgales dižakmeni un Daugavas lokus.
Esot Daugavpilī noteikti izmetiet loku ar tramvaju. Biļete maksā 30 santīmus, bet svētdienās var braukt par puscenu. Tramvaji kursē ik pēc pāris minūtēm.
Dienas Izklaide, 2012. gads, sadarbībā ar Daugavpils pašvaldību.
